Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Atbildot uz jautājumu "Kādās jomās Jūs personīgi izjūtat NATO nodrošināto aizsardzību un garantēto drošību?", 35% respondentu atbildēja, ka izjūt NATO nodrošināto gaisa un jūras satiksmes drošību, pavēstīja AM Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļā. Savukārt starptautisku konfliktu neitralizēšanu minēja 30%, terorisma izplatības un masu terora aktu novēršanu – 23%, bet palīdzību dabas katastrofu seku likvidēšanā – 19%. Visretāk atzīmēti kibernoziegumu novēršana un apkarošana (7%) un biznesa vides drošība (4%).

Atbilžu salīdzinājums atkarībā no sarunvalodas ģimenē liecina, ka respondenti ar latviešu sarunvalodu ģimenē biežāk nekā krievvalodīgie iedzīvotāji atbildēja, ka izjūt NATO garantēto aizsardzību pret militāriem draudiem (latviski runājošie – 56%, krieviski – 32%), gaisa un jūras satiksmes drošību (latviski runājošie – 38%, krieviski – 29%), kā arī NATO darbību starptautisku konfliktu neitralizēšanā (latviski runājošie – 32%, krieviski – 28%). Savukārt krievvalodīgie respondenti biežāk minēja NATO palīdzību dabas katastrofu seku likvidēšanā (latviski runājošie – 17%, krieviski – 22%).

Raksturojot, kādiem ir jābūt NATO galvenajiem uzdevumiem, 63% respondentu norādīja, ka NATO ir jāgarantē dalībvalstu kolektīvā drošība un tā jāstiprina. Miera un stabilitātes stiprināšanu dažādās pasaules vietās, novēršot konfliktus un to radītās sekas par vienu no galvenajiem NATO uzdevumiem uzskatīja 48%, 36% respondentu pauda viedokli, ka NATO uzdevums ir pastāvēt kā militārai organizācijai, uzturot kaujas spējīgus karaspēkus NATO dalībvalstīs, 28% minēja, ka NATO ir jācīnās ar tādiem draudiem kā terorisms, kiberuzbrukumi, narkotiku izplatība, 25% – ka NATO jāveicina kodolatbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanās procesi pasaulē.

Nacionālo bruņoto spēku līdzdalību dažādās starptautiskajās operācijās atbalsta 59% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā 14% to pilnībā atbalsta. Kritiski noskaņoti bija 30%, tajā skaitā katrs desmitais (10%) pilnībā neatbalsta bruņoto spēku līdzdalību starptautiskajās operācijās.

2014. gadā vērojama attieksmes uzlabošanās pret bruņoto spēku līdzdalību starptautiskajās operācijās, salīdzinot ar 2008.gadu, kad pozitīvu attieksmi pauda 44%. Biežāk nekā caurmērā bruņoto spēku līdzdalību starptautiskajās operācijās atbalstīja vīrieši, jaunieši vecumā no 17 līdz 25 gadiem, aptaujātie ar pamatizglītību, pētījuma dalībnieki ar latviešu sarunvalodu ģimenē, pilsoņi, publiskajā sektorā nodarbinātie, iedzīvotāji ar vidēji zemiem ienākumiem, kā arī Kurzemē un laukos dzīvojošie.

Savukārt negatīvu attieksmi biežāk nekā caurmērā pauda iedzīvotāji, kuriem ir 46 gadi un vairāk, aptaujātie ar augstāko izglītību, krievvalodīgie, respondenti bez pilsonības, pētījuma dalībnieki ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, Latgalē dzīvojošie, kā arī citu pilsētu, izņemot Rīgas, iedzīvotāji.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS" pētījumu pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veica 2014.gada novembrī, nejaušā izlasē visos Latvijas reģionos tiešā intervijā aptaujājot 1020 pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 17 līdz 74 gadiem.