Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Publiskajā telpā izskan dažādi viedokļi par iespējamiem grozījumiem Civillikumā attiecībā uz aizbildnību, kā arī par šķēršļiem ārvalstu adopcijai. Tomēr ministrs uzsver – nedrīkst aizmirst, ka bērns un viņa tiesības jebkurā situācijā ir vissvarīgākais, informēja Labklājības ministrija (LM).

"Koncepcijas atlikšanai nebija nekāda pamata. Nākamo četru gadu laikā vēlamies veikt pozitīvas izmaiņas adoptētāju, aizbildņu un audžuģimeņu atbalsta sistēmā, lai veicinātu bērnu augšanu ģimenē. Plānojot šīs izmaiņas, pamatā vērā ir ņemtas tieši bez vecāku gādības palikušu bērnu intereses un tiesības," uzsver U. Augulis.

"Koncepcijas izstrādē piedalījās kompetenti eksperti ārpusģimenes aprūpes jomā un bērnu tiesības pārstāvošās nevalstiskās organizācijas. Līdz ar to koncepcija ir rūpīgi izstrādāta, vērtējot arī esošās finansiālās iespējas. Tāpēc kategoriski nepiekrītu tās satura izmaiņām un uzstāju uz tās apstiprināšanu valdībā esošajā redakcijā."

Minētā koncepcija paredz, ka LM no 2016. gada veiks vairākas pozitīvas izmaiņas adopcijas sistēmā. Tāpat pakāpeniski pārskatīs finansējuma apjomu aizbildņiem un audžuģimenēm tām uzticēto funkciju nodrošināšanai. LM rosina no 2018. gada noteikt vienādu pabalstu bērna uzturam aizbildnībā un audžuģimenē – divkāršā valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā atkarībā no bērna vecuma.

LM piedāvā bērna uzturam paredzētā pabalsta pārskatīšanu veikt pakāpeniski. Proti, no 2016. gada noteikt pabalstu bērna uzturam aizbildnim valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā (analoģiski minimālajam pabalsta apmēram, ko pašvaldībām ir jānodrošina jau patlaban). Par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tas sasniegtu 90 eiro mēnesī, par vecāku bērnu – 108 eiro mēnesī. Šobrīd pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu ir 45,53 eiro mēnesī. Vienlaikus ar pabalsta bērna uzturam noteikšanu dubultā minimālo uzturlīdzekļu apmērā no 2018. gada paredzēts pārtraukt atlīdzības izmaksu aizbildnim.

Papildu iepriekšminētajam LM piedāvā no 2017. gada izveidot jaunu audžuģimeņu veidu (tipu) – specializētās audžuģimenes. Tādas nepieciešamas, lai jau sākotnēji, izņemot bērnu no ģimenes, nodrošinātu viņam aprūpi ģimeniskā vidē, nevis ārpusģimenes aprūpi institūcijā, kamēr bērnam tiek meklēts piemērots aizbildnis vai audžuģimene.

Savukārt pēc ministra domām jautājums par grozījumiem Civillikumā attiecībā uz aizbildniecību ir nonācis strupceļā. "Vērtējot atsevišķu nevalstisko organizāciju, sabiedrības un deputātu viedokli, izskatās, ka vislabākais kompromiss šajā situācijā ir likuma atstāšana esošajā redakcijā. Šobrīd diskusijās parādās priekšlikumi, kas var apdraudēt adopcijas turpmāku attīstību, ko nevar pieļaut, domājot par bērna interesēm. Turklāt jāļauj paust viedokli arī tām organizācijām, kuras netiek šobrīd uzklausītas un pārstāv audžuģimenes," norāda U. Augulis.

Civillikumā Ģimenes tiesību daļā modernizācijas darba grupa rosināja veikt grozījumus Civillikumā, lai padarītu patlaban jau pastāvošos ārpusģimenes aprūpes veidus saprotamākus sabiedrībai, nošķirot un skaidrojot dažādās bērnu aprūpes formas pēc satura un būtības, kā arī plānojot nākotnē plašāku un specifiskajām vajadzībām atbilstošu atbalstu un pakalpojumus.

Tika paredzēts, ka adoptētājs ir vecāks, aizbildnis – bērnam tuvs cilvēks, audžuģimene ir speciāli sagatavoti cilvēki, kas ļauj bērnam ātrāk pārvarēt nonākšanu svešā vidē un ar kuriem pamazām rodas tuvināšanās. Kā pēdējais posms ārpusģimenes aprūpes sistēmā ir bērnu aprūpe institūcijā, līdz brīdim, kad izdodas atrast aizbildni vai audžuģimeni.

Piedāvātās izmaiņas paredz, ka par aizbildni varētu kļūt bērna radinieki, personas, kas atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā (tie ne vienmēr ir radinieki), vai personas, kuras uztur emocionālu saikni ar nepilngadīgo, proti, kaimiņi, ģimenes draugi, bērna draugu vecāki, pedagogi u.c. Tas nozīmē, ka ar minētajiem grozījumiem Civillikumā tika paredzēts noteikt, ka par aizbildni var kļūt bērnam jau zināms un tuvs cilvēks, kas attiecīgi var ietekmēt apmācību nepieciešamību, to saturu, atbalsta pasākumus u.c.

Savukārt šobrīd spēkā esošās Civillikuma normas paredz, ja starp bērna radiniekiem neatrod piemērotu personu, tad par aizbildņiem var iecelt svešu cilvēku. Tāpat likumā ir noteikts, ka aizbildņa amats ir sabiedrisks pienākums, no kura nevar atteikties bez likumiska iemesla. Ja bērns ir palicis bez aizgādības, ikvienam, īpaši bērna tuvākajiem radiniekiem ir pienākums vērsties bāriņtiesā un lūgt bērnam iecelt aizbildni.