Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA sacīja, ka par karavīru skaita palielināšanu būs jādiskutē, tomēr vispirms varētu tikt lemts palielināt līdzekļus iekšējai drošībai. Visticamāk, ir sagaidāms aicinājums palielināt finansējumu Iekšlietu ministrijai (IeM), kas būs nepieciešams robežu stiprināšanai un iekšējās kārtības nodrošināšanai. Politiķe pieļāva, ka tas varētu tikt atbalstīts. Kopumā politiķe piekrīt Vējonim, piebilstot, ka par karavīru skaita palielināšanu diskusijas vēl notiks.

Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš apliecināja, ka viņš personīgi atbalstītu šādu ieceri. Viņš gan norādīja, ka frakcijā diskusija konkrēti par šo jautājumu vēl nav notikusi, bet, runājot par drošību, tika spriests par Zemessardzes stiprināšanu.

Tāpat arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atbalsta Vējoņa ierosinājumu, jo ir jāpalielina valsts aizsardzības kapacitāte. ZZS frakcijā jautājums neesot pārrunāts, taču Brigmanis uzskata, ka Vējonis pārdomāti paudis savu ierosinājumu, ņemot vērā deputātu uzskatus. Tiekoties ar iedzīvotājiem, politiķim galvenokārt tiek uzdoti jautājumi par situāciju Ukrainā un par to, kas tiks darīts valsts drošības labā.

Savukārt "Saskaņas" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka Latvijā "visi puiši būtu iesaucami uz pieklājīgu laiku, lai viņi varētu iziet militāro apmācību". "Es gribētu teikt, ka visi vecāki mūsu armijai savus dēlus varētu uzticēt uz kādu ne pārāk ilgu periodu," pauda Urbanovičs, piebilstot, ka, beidzot šo iesaukumu, šie cilvēki būtu rezervisti. Politiķis arī uzskata, ka mūsu mazajā valstī papildu karavīru skaits neatrisina drošības problēmas kopumā.

Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars norādīja, ka politiskajam spēkam nav bijusi iespēja pārrunāt šo ideju ar aizsardzības ministru. Taču, ja ministrs saka, ka nepieciešams palielināt aizsardzības spēkus, "acīmredzot viņam ir tāds pamats un man nav pamata neuzticēties Vējonim". Bondaru mulsina, ka Latvijā ir cilvēki, kuri turpina apgalvot, ka ar valsts aizsardzību viss esot pilnīgā kārtībā un neko nevajagot mainīt.

Partijas "No sirds Latvijai" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Gunārs Kūtris norādīja, ka frakcijā šis jautājums nav apspriests, taču viņam personīgi nav iebildumu pret ideju saistībā ar profesionālā dienesta karavīru skaita palielināšanu, ja ir jaunieši - puiši un meitenes -, kuri vēlas iesaistīties valsts aizsardzības nodrošināšanā. Kamēr tiek vērtētas šī ierosinājuma finansiālās iespējas, Latvijas armijai vajadzētu rīkot mācības lauka apstākļos pie austrumu robežas, norādīja deputāts.

Jau ziņots, ka Vējonis šogad plāno aicināt Saeimu akceptēt karavīru skaita palielināšanu par 2000 cilvēku līdz 2018. gadam. "Kā aizsardzības ministrs es šogad vērsīšos pie jums, Saeimas deputātiem, Aizsardzības, iekšlietu, drošības un korupcijas apkarošanas komisijas, ar aicinājumu pieņemt politiski izšķirīgu lēmumu un valsts nacionālās drošības vārdā akceptēt karavīru skaita palielināšanu par 2000 karavīru līdz 2018. gadam," parlamentā notikušajās ārpolitikas debatēs sacīja ministrs.

Valsts bruņotā spēka augstākais vadonis Valsts prezidents Bērziņš intervijā "Latvijas Avīzei" izteicies, ka karavīru skaita palielināšana īpaši neesot vajadzīga. "Es nedomāju, ka to nepieciešams īpaši skaitliski palielināt. Taču armija kļūst arvien specializētāka, bruņotajos spēkos ir arvien dažādākas profesijas, karavīriem ir nepieciešamas prasmes strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām. Mums šobrīd krietni jāiegulda militārās aizsardzības līdzekļos, novērošanas iekārtās, pretgaisa aizsardzībā. Tāpat jāiegulda arī karavīru izglītošanā," norādījis prezidents.

Lai gan valdībai viena no prioritātēm ir Iekšlietu un Aizsardzības ministriju stiprināšana, jautājums par karavīru skaita palielināšanu Latvijas armijā vēl ir diskutējams, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).