Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka politiskais spēks ir bijis dažādās valdībās un negrib īpaši izcelt aizvadītās 100 dienas uz citu Ministru kabinetu fona. ZZS ministri valdībā strādājuši labi, piemēram, veselības ministrs Guntis Belēvičs labi sācis darbu jautājumos par neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnām un veselības nozares attīstību, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola enerģiski strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa jautājuma, kā arī pareizi atrisinājusi situāciju ar plāniem, kas saistīti ar izstādi "World Expo 2015". Arī pārējie ministri snieguši atbilstošu ieguldījumu, tajā skaitā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!'-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līderis Gaidis Bērziņš kopumā pozitīvi vērtēja valdības darbu un paveikto pirmajās 100 dienās. Viņš atgādināja, ka drīz pēc valdības apstiprināšanas izdevās pieņemt valsts budžetu samērā straujā tempā, ņemot vērā, ka tas bija vēlēšanu gads. Tāpat pozitīvi vērtējams Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sākums, par ko Bērziņš esot dzirdējis labas atsauksmes. Vienlaikus politiķis atzina, ka šajā laikā ministriem vairāk jāpievēršas prezidentūras darba kārtības jautājumiem, nevis tikai iekšējiem jautājumiem.

Arī "Vienotības" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa starp paveiktajiem darbiem pieminēja budžeta pieņemšanu, kā arī slavēja valdību par veiksmīgu darbu prezidentūras laikā. Āboltiņa gan uzsvēra - kopumā šī ir vienīgā koalīcija, kas šajā parlamentā var pārvaldīt valsti, tāpēc jāspēj nolikt malā kādas sīkas intereses, ja kādai partijai tādas ir, un saprast, ka starptautiskā situācija, ņemot vērā notikumus Ukrainā un Grieķijā, ietekmē arī mūs. Tikai saliedēta komanda var pārvaldīt valsti un domāt par tās attīstību, akcentēja "Vienotības" līdere.

Opozīcijas partijas gan bija nedaudz skarbākas savos izteikumos, vērtējot valdības 100 dienās paveikto. "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs pauda, ka atzinīgi vērtē "Straujumas centību, viņa cenšas labi vadīt ministru sapulces". "Domāju, ka viņa un arī visa valdošā koalīcija, prezidenta institūts un līdz ar to arī visa Saeima vislabāk simbolizē mūsu politikas kopējo kursu uz mazākā ļaunuma virzienu, piekopto mazākā ļaunuma politiku. Tas Straujumai izdodas perfekti," piebilda deputāts. Viņš arī skaidroja, ka šī "mazākā ļaunuma politika" neparedz nopietnus izaicinājumus, jo "lieli, pārbaudāmi, terminēti uzdevumi rada risku, ka tie var neizdoties, bet šādu uzdevumu neizvirzīšana izslēdz šādas šmuces iespēju".

Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars pauda, ka 100 dienās nav iespējams izvērtēt nevienas būtisku amatu ieņemošas personas padarīto. Taču valdības darbā ir vērojamas pozitīvas iezīmes, piemēram, tā mainījusi domas saistībā ar iepriekš pieļauto kļūdu, palielinot mikrouzņēmuma nodokli. Tāpat pozitīva iezīme ir ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) paustais uzskats par nepieciešamību palielināt finansējumu aizsardzībai - LRA to uzsvērusi jau pēdējos mēnešus. Taujāts, vai pozitīvās atbildes liecina par politiskā spēka darbošanos konstruktīvas opozīcijas statusā, Bondars norādīja, ka Reģionu apvienība ir paudusi arī kritiku, piemēram, par valsts budžetu.

Partijas "No sirds Latvijai" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Gunārs Kūtris norādīja, ka valdībai ir ļoti saspringta darba kārtība, jo prezidentūra Eiropas Savienības Padomē uzliek zīmogu uz valdības aktivitātēm. Tāpēc Ministru kabinets nevar paveikt visus Latvijā uz vietas nepieciešamos darbus, un politiķis arī necer sagaidīt kaut ko radikāli jaunu. Tā kā "lokomotīve ir uzstumta uz sliedēm, tad tā arī ripo uz priekšu", un politiķis valdības "kustību" dēvē kā normālu.

Jau ziņots, ka Straujumas vadītajai valdībai šodien aprit 100 dienas kopš apstiprināšanas.

Vērtējot savas valdības darbu pirmajās 100 dienās, Straujuma apgalvoja, ka viņai ir prieks par katra ministra darbu. "Uzskatu, ka mani ministri strādā kā vienota komanda, un man ir prieks par katra ministra darbu. Ministriem ir ārkārtīgi liela atbildības sajūta un darba spējas," sacīja Straujuma.

Tomēr viņa arī atzina, ka ir divas nozares, kur nepieciešams ļoti rūpīgs darbs - tās ir izglītība un veselība. Šīs nozares ir ļoti sarežģītas, jo skar plašu cilvēku loku, neslēpa valdības vadītāja.