Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jau ziņots, ka pagājušajā mēnesī neilgi pirms Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmes Beļģijas galvaspilsētā Briselē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) nosūtīja vēstuli ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikai Mogerīni, kurā aicināja izvērtēt iespējas ieviest ierobežojošus pasākumus, kas mazinātu Krievijas iespējas stiprināt savas militārās spējas.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstules kopijā arī tika izteikts aicinājums dienas kārtībā iekļaut jautājumu par veidiem, kā reaģēt uz Krievijas izvērsto propagandu. Kā viena no iespējām minēta Eiropas Ārējās darbības dienesta un Komisijas komunikācijas komanda, kā arī iespēja izstrādāt stratēģiju, lai nodrošinātu sabalansētu Eiropas mediju ainavu.

Tikmēr atsevišķi Saeimas deputāti sarunās ar aģentūru LETA jau ir izteikuši cerību, ka minētajai komunikācijas komandai atbalstu varētu sniegt arī Rīgā bāzētais NATO Stratēģiskās komunikācijas centrs, kuram par mērķi noteikta tieša atbalsta sniegšana stratēģiskās komunikācijas disciplīnās dalībvalstīm un NATO štābiem.

"Centra izstrādātos pētījumus un priekšlikumus jau drīzumā varētu kopīgi izmantot ES un NATO dalībvalstis, lai stātos pretī Krievijas izvērstajai propagandai," aģentūrai LETA pieļāva Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V).

"Ja mēs apskatāmies jau minētās ES ārlietu padomes dokumentu, tajā pirmo reizi tiek minēta stratēģiskā komunikācija, informācijas karš, kā arī tas, ka Eiropai pie tā ir aktīvāk jāpiestrādā. Manuprāt, te ir iespēja, ka ES varētu kopā ar NATO kopīgi strādāt un izmantot šo [NATO "StratCom COE"] centru," viņš sacīja.

Tomēr NATO "StratCom COE" eksperte sabiedrisko attiecību jautājumos Linda Curika aģentūrai LETA norādīja, ka "pagaidām plāna par stāšanos pretī Krievijas propagandai realizācijas procesā mums nav paredzētas nekādas aktivitātes ne kā centram, ne atsevišķiem ekspertiem", taču centrs dokumentē un analizē Krievijas kampaņas metodes un jau ir sniedzis rekomendācijas gan NATO, gan tās dalībvalstīm par to, kā mazināt Krievijas propagandas ietekmi.

"Centrs pie šī jautājuma turpinās strādāt vienlaicīgi ar citiem svarīgiem jautājumiem, kā "Islāma valsts" komunikāciju metožu pētīšana vai sociālo mediju izmantošana informācijas operācijām," skaidroja Curika, piebilstot, ka centra veiktie pētījumi un ieteikumi ir izmantojami, lai stātos pretī Krievijas propagandai.

"Līdz šim 2014. gadā veiktais pētījums, kas tiks turpināts arī šogad, ir ticis prezentēts gan Latvijā, gan ārvalstīs. Centrs šajā gadā pievērsīs uzmanību arī citiem jautājumiem, piemēram, pētot to, kā sociālie mediji tiek izmantoti informācijas operācijās un kā caur sociālajiem medijiem tiek rekrutēti ''Islāma valsts'' kaujinieki, kā arī piedalīsies apmācību veidošanā par stratēģisko komunikāciju," viņa piebilda.

Jau ziņots, ka Stratēģiskās komunikācijas centra uzdevumi ir veicināt stratēģiskās komunikācijas attīstību, kā arī sniegt ekspertīzi un atbalstu NATO šajā jomā. Centrs paredz izstrādāt rīcības plānus, organizēt apmācības un piedalīties NATO mācībās. Plānots, ka tas sniegs tiešu atbalstu stratēģiskās komunikācijas disciplīnās dalībvalstīm un NATO štābiem.

Tāpat NATO Stratēģiskās komunikācijas centrs izstrādās risinājumus un spējas, kas būs pieejamas visām dalībvalstīm. Plānots, ka tas būtiski papildinās jau līdzšinējos NATO centienus šajā jomā.