Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

LM skaidro, ka tādējādi daudzbērnu ģimenēm būs nodrošināta iespēja ilgstošāk saņemt jau patlaban piešķirtos un no jauna izveidotos atbalsta pasākumus, uzlabojot to mājsaimniecību budžetu un mazinot pakļaušanu augstajam nabadzības riskam.

Šādas izmaiņas veiktas, jo patlaban normatīvajos aktos pastāv nevienlīdzīga attieksme pret ģimenēm ar bērniem un daudzbērnu ģimenēm. Piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt bērns līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņš mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad viņš ir pārtraucis studijas. Arī pilngadību sasniegušam ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam tiek saglabātas tiesības uz neizmantotām sociālajām garantijām līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Tāpat vairumā gadījumu vecāki savu iespēju robežās turpina atbalstīt savus bērnus, viņiem sasniedzot pilngadību. Piemēram, nodrošina viņiem iespēju dzīvot kopējā mājsaimniecībā vai sniedz atbalstu dzīvošanai atsevišķi, kamēr bērni ir gatavi patstāvīgas dzīves sākšanai - ir ieguvuši nepieciešamo izglītību un atraduši darbu, lai spētu sev nopelnīt iztiku.

Daudzbērnu ģimenes definīcija aptver tādas ģimenes, kurās cilvēkam vai laulātajiem ir trīs vai vairāk bērnu, tai skaitā audžubērni - audžuģimenē ievietotie bērni - vai aizbilstamie jeb aizbildnībā nodotie bērni.

Tāpat definīcija aptver arī tos gadījumus, kad māte vai tēvs, kurš vēlas saņemt daudzbērnu ģimenes statusu, nedzīvo kopā ar bērniem, bet, piemēram, īsteno saskarsmes tiesības ar tiem, kas nozīmē, ka kontaktējas ar bērniem, bet nedzīvo vienā mājsaimniecībā ar viņiem.

Tas nozīmē, kamēr viens no vecākiem īsteno aizgādības tiesības un viņam ir trīs vai vairāk bērnu, viņš var pretendēt uz daudzbērnu ģimenes statusu, bet nevar pretendēt uz daudzbērnu ģimenes statusu, ja aizgādības tiesības pār bērniem pārtrauktas ar bāriņtiesas lēmumu vai aizgādības tiesības atņemtas ar tiesas spriedumu, vai arī aizgādība izbeigusies. Aizgādība var izbeigties ar bērna nāvi, kad bērnu adoptējusi trešā persona vai bērns sasniedzis pilngadību.

Daudzbērnu ģimenes statusu, arī bērna skaitu ģimenē, varēs apliecināt, tāpat kā līdz šim, ar attiecīgu ierakstu par bērniem mātes vai tēva pasē, izziņu ar informāciju no Iedzīvotāju reģistra vai bērnu dzimšanas apliecībām.

Tāpat statusu varēs apliecināt ar SIA "Hannu Pro" īstenotā projekta "Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes karte"" ietvaros izsniegtajām ģimenes apliecībām - līdz šā gada 31. decembrim.

Ierakstu par bērniem pasē piecu dienu laikā var izdarīt bez maksas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās, iesniedzot pasi un bērnu dzimšanas apliecības. Savukārt informāciju no Iedzīvotāju reģistra par sevi un saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, cilvēks bez maksas var pieprasīt divas reizes kalendārajā gadā.

Savukārt vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšana būs jāapliecina ar Valsts izglītības un informācijas sistēmas (VIIS) informāciju vai izziņu no vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādes, ja informācija par bērnu nav pieejama VIIS. Izglītības iegūšanas apliecināšana ar izziņu attiecas uz bērniem, kuri iegūst izglītību augstskolās vai ārvalsts izglītības iestādē, jo informācija par viņiem nav pieejama VIIS.

Patlaban Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka daudzbērnu ģimene ir ģimene, kura aprūpē trīs vai vairāk bērnus, tostarp audžuģimenē ievietotus un aizbildnībā esošus bērnus.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Pēc LM rīcībā esošajiem datiem, pagājušā gada 1.septembrī Latvijā bija aptuveni 33 024 daudzbērnu ģimenes. No tām 23 002 ģimenes bija ar trim bērniem, 5974 ģimenes ar četriem bērniem, 1685 ģimenes ar pieciem bērniem un 2363 ģimenes ar sešiem un vairāk bērnu. Minētie dati iegūti, ņemot vērā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju par izmaksātajiem valsts sociāliem pabalstiem. Atbilstoši šiem datiem kopējais bērnu skaits daudzbērnu ģimenēs 2014. gada 1. septembrī Latvijā bija aptuveni 115 505 bērni.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2014. gada 1. janvārī Latvijā vecumā no 0 līdz 18 gadiem bija 345 837 bērni, savukārt 145 811 bija jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Aktuāls ir jautājums arī par šo personu identifikācijas kartēm, jo pašreizējās kartes tiks izsniegtas līdz šā gada beigām. Paredzēts, ka datu sistēmas administrēšanu no nākamā gada varētu uzņemties Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Lai savienotu informācijas sistēmas, būs nepieciešami 25 000 eiro. Šādas summas piešķiršanu minētajam mērķim no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ministri jau atbalstījuši. Pieprasījumu par finansējuma piešķiršanu valdībā iesniegs Iekšlietu ministrija (IeM).

Saistībā ar personu identifikācijas kartēm IeM plāno īstenot pilotprojektu, lai saprastu, kāds ir labākais risinājums, un līdz nākamā gada 1.februārim tiks sagatavots informatīvais ziņojums ar priekšlikumiem un risinājumiem, kā arī nepieciešamo finansējumu.

Šis jautājums skar arī daudzbērnu ģimenes, un IeM nevēlas, lai tiek izgatavotas dārgas identifikācijas kartes nelielai iedzīvotāju daļai. Tāpēc ir jāīsteno pilotprojekts, lai atrastu labāko risinājumu, šodien sēdē uzsvēra ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.