To aģentūrai LETA norādīja vairākās pašvaldībās.
LETA jau ziņoja, ka IZM rosinājusi ieviest minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klases atvēršanai, grozīt pedagogu darba samaksas valsts mērķdotācijas koeficientus, kā arī 21 novada pilsētai un 12 novadiem palielināt normētā skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi no 8,12 līdz 9.
Ja grozījumi stāsies spēkā nemainītā redakcijā, tad, piemēram, Tukuma novada pašvaldība, kas ietilpst to 21 novada pilsētu vidū, kurai tiktu piemērota palielināta normētā skolēnu skaita proporcija, zaudētu 25 likmes. Šādas izmaiņas negatīvi ietekmētu pedagogu atalgojumu, aģentūrai LETA norādīja Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītāja Velta Lekse.
Lekse skaidroja, ka pašvaldība līdz šim jau ir sakārtojusi savu skolu tīklu un nākamajā mācību gadā nevienai no skolām slēgšana nedraud, tomēr ierosinātie grozījumi varētu negatīvi atsaukties uz vienu izglītības iestādi, kur varētu rasties grūtības noformēt 10. klasi atbilstoši sagatavotajiem grozījumiem. Lai gan pašvaldībā nolemts, ka neviens skola netiks slēgta, turpmākajās sanāksmēs, kad būs zināms grozījumu gala variants, tiks lemts par pašvaldības spēju līdzfinansēt klašu atvēršanu.
Tikmēr Daugavpils novadā saskaņā ar iespējamajiem grozījumiem no piecām skolām pilnībā un bez problēmām varētu nokomplektēt klases divās izglītības iestādēs. Pārējās skolās, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, kā arī pašvaldības ģeogrāfisko atrašanās vietu, ar klašu nokomplektēšanu varētu rasties problēmas, norādīja Daugavpils novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša.
Viņa aģentūrai LETA skaidroja, ka iniciētie grozījumi negatīvi ietekmēs pašvaldību budžetu, no kura būs jāmeklē līdzekļi skolu līdzfinansēšanai. Gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums saglabāt visas pašvaldībā esošās izglītības iestādes, radīsies liels finansiālais slogs, kas mērāms 70 000 eiro vērtībā. Šī nauda pašvaldībai būtu jāmeklē savā budžetā, no kura gadā izglītības iestādēm jau tiek novirzīti 304 447 eiro, norādīja Bulaša.
Viņa arī sacīja, ka pašvaldībai būs jāpieņem lēmums, kā rīkoties ar skolām, kurās nebūs iespējams izpildīt grozījumos paredzētās normas, tomēr jau tagad esot skaidrs, ka lēmums par skolu slēgšanu vai reorganizāciju ir apgrūtināts Eiropas projektu dēļ. Tāpat skolu slēgšanu apgrūtina savstarpējie norēķini starp pašvaldībām, kas var pieaugt gadījumā, ja skolas slēgšanas dēļ audzēkņi izvēlēsies mācības turpināt pilsētas, nevis novada skolā.
Arī Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps uzsvēra, ka grozījumi neradīs pozitīvu ietekmi. Tā kā arī šajā pašvaldībā skolām tiktu piemērota palielināta normētā skolēnu skaita attiecība, tiktu zaudētas pedagoģiskās likmes.
Jautājums par klases atvēršanas līdzfinansēšanu Talsu novadā būtu jārisina tikai sakarā ar vienu skolu - Sabiles vidusskolu, kur jau pērn netika atvērta 10. klase, skaidroja Katlaps.