Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pēc viņa teiktā, izpratnes līmenis par Krievijas politiku Eiropas valstīm ir stipri atšķirīgs un lielā mērā atkarīgs no tuvuma Krievijai - jo tālāk prom uz rietumiem, jo izpratnes ir mazāk.

Tādas valstis kā Portugāle vai Itālija par Krieviju interesējas galvenokārt saistībā ar to ekonomiskajām interesēm. Politiski šīs valstis daļēji paļaujas uz Austrumeiropas valstu zināšanām. To labi varot izjust, kad ES runā par Austrumu partnerību un Krievijas attieksmi pret šīm valstīm. Viņi mūs uzklausa, jo saprot, ka mums ir šī pieredze un zināšanas, stāsta Kalniņš.

"Daļēji tā ir mūsu loma, palīdzēt citiem saprast šī reģiona problēmas un uzturēt šo ieinteresētību. Saglabāt interesi par Austrumu partnerību, lai par to neaizmirstu. Svarīgi ir izskaidrot, kāpēc tas ir būtiski ne tikai mums, bet arī Eiropai," intervijā laikrakstam norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

Viņš nenoliedz, ka Rietumi nav vienoti. "Visi atzīst, ka situācija Krimā un Ukrainā kopumā ir nepieņemama, bet domstarpības ir par to, kā uz to reaģēt. Ko darīt, lai situāciju izmainītu? Tām valstīm, kurām ir milzīgas ekonomiskās intereses, kurām nav tiešas robežas un kuras neizjūt apdraudējumu, ir viena pozīcija, bet citām cita."

Kalniņš stāsta, ka patlaban lielākais izaicinājums ir panākt vienotību ES jebkurā jautājumā. Labs piemērs esot ASV un ES tirdzniecības līgums. "Visi it kā ir par, bet tiklīdz sāk skatīties sīkāk, tā katrai valstij ir savi iebildumi, un skaidrs, ka arī Krievija ietekmē šo diskusiju. Ir grupas, kuras cīnās pret šo līgumu un saņem naudu no Krievijas," skaidro Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

Kā uzskatāmu piemēru viņš min Francijas Le Pena partiju, kura atzinusi, ka saņēmusi septiņus vai astoņus miljonus eiro no Krievijas. Šī partija ne tikai atbalsta Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcību, bet arī ir skeptiski noskaņota pret minēto līgumu, stāsta Kalniņš.

"Daļēji tas ir dabiski, ka visas ES valstis vienādi neskatās uz Krieviju, bet no otras puses - Krievija apzināti cenšas šķelt šo vienotību un meklē vājos punktus. Šobrīd gan ES visi ir vienisprātis, ka sankciju politiku mīkstināt nevar. Ir atšķirīgi uzskati par to, vai tās pastiprināt," rezumē deputāts.