Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā aģentūru LETA informēja VK sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja, VKKF savulaik tika izveidots tieši ar mērķi izvērtēt dotāciju piešķiršanu, un ar to nodarbojas speciāli izveidota ekspertu komisija. Līdz ar to par nelietderīgām ir uzskatāmas KM administrācijas izmaksas, kas izlietotas dotāciju piešķiršanā un uzraudzīšanā. Kā norāda VK, 2012. un 2013. gadā šādas izmaksas sasniegušas 64 000 eiro.

Minētā dublēšanās nozīmē, ka biedrībām un nodibinājumiem ir iespēja saņemt naudu gan no ministrijas, gan no VKKF. Savukārt tas rada dubultā finansējuma risku un iespēju saņemt finansējumu vismaz no viena avota, ja otrs to nepiešķir, kas rada bažas par projektu vērtēšanas kritērijiem, uzskata revidenti. Kā piemērs tiek minēts biedrības "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" lūgums VKKF piešķirt finansējumu 7000 eiro apmērā, taču tas tika noraidīts. Mēnesi vēlāk biedrība ar tādu pašu lūgumu vērsās ministrijā, kas finansējumu piešķīra.

Revīzijas laikā VK radusi pārliecību, ka nereti biedrības kalpo tam, lai KM padotības iestādes varētu īstenot savus projektus, kuriem jau valsts budžetā ir paredzēts finansējums. Papildus tam biedrībām ir iespēja izvairīties no iepirkuma procedūras. Revidenti secinājuši, ka biedrība, kas izveidota, lai atbalstītu KM padotības iestādi, īsteno projektu, kur gala produkta ieguvēja un lietotāja beigās ir tā pati KM.

Tā rīkojies Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja atbalsta fonds, kas muzeja mobilās aplikācijas izveidei saņēmis 15 500 eiro. Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība no KM saņēmusi 14 000 eiro dokumentālas filmas izveidei un komunikācijas stratēģijas izstrādei un īstenošanai.

Revidenti secinājuši, ka vairākos gadījumos KM un VKKF, piešķirot finansējumu tādu mērķu sasniegšanai, kas paredzēti ministrijas padotības iestāžu nolikumos, kā arī preču un pakalpojumu iegādei, kuri paredzēti valsts iestādes darbības nodrošināšanai, ir nelietderīgi iztērējuši 31 500 eiro.

Revīzijā konstatētais arī rada bažas, ka finansējumu teorētiski varētu saņemt pat pēc būtības bankrotējusi biedrība, jo finanšu rādītājus par iepriekšējiem periodiem nepārbauda ne KM, ne VKKF, norāda VK. Arī dotācijas izlietojums paliek tikai uz biedrību un nodibinājumu sirdsapziņas. Tas arī radījis vairākas situācijas, kad piešķirtā nauda tērēta pavisam citiem mērķiem, piemēram, putekļusūcēja "iRobot Roomba 700" iegādei, tērējot tam 500 eiro.

Revīzija veikta KM, VKKF un deviņās biedrībās par laika posmu no 2012. gada līdz 2014. gada 30. jūnijam. Kopumā ir sniegti seši ieteikumi trūkumu novēršanai.