LTRK vadītājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA stāstīja, ka šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tās priekšsēdētāja Kārļa Šadurska (V) vadībā ir devusi cerību, ka vismaz biznesa sākšanas posmā un tāpat arī jaunā regulējuma pārejas periodā trīs gadus tiks saglabāta līdzšinējā – 9 % – mikrouzņēmumu nodokļa likme.
"Ļoti būtiski ir pagājušās Saeimas pieļauto brāķi spēt izlabot līdz šā gada pirmā ceturkšņa beigām, lai mikrouzņēmējiem nebūtu līdz šā gada 15. aprīlīm 9 % likmes vietā jāmaksā iepriekš pielemtie 11 % no apgrozījuma," uzsvēra Endziņš.
Viņš pauda gandarījumu, ka Šadurskis solījis 9 % likmi nostiprināt Mikrouzņēmumu nodokļa likumā jau šā gada februārī. "Tiesa, darbs pie mikrouzņēmumu darbinieku sociālā nodrošinājuma būs nopietni turpināms un izstrādājams ilgākā laika periodā," piebilda LTRK valdes priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka pēc plašām diskusijām Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz piemērot mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9 % apmērā uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados.
Plānots, ka likumprojekts ar priekšlikumiem uz otro lasījumu tiks būtiski pilnveidots. Paredzēts, ka Saeima šos likuma grozījumus pirmajā lasījumā skatīs nākamnedēļ un priekšlikumus uz otro lasījumu varēs iesniegt trīs nedēļas.
Kontekstā ar šo jautājumu paredzētas arī diskusijas par mikrouzņēmumu darbinieku sociālo nodrošinājumu. Februārī šī jautājuma izskatīšanai plānota Budžeta komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde. Jau iepriekš diskusijās par mikrouzņēmuma nodokļa režīmu diskutēts par darbinieku sociālā nodrošinājuma problēmu un kā viens no iespējamiem risinājumiem piedāvāts ieviest vispārējās obligātās sociālās iemaksas ieviešanu.
Tāpat likuma grozījumu kontekstā iecerēta diskusija par konkrētām nozarēm, kurām varētu piemērot mikrouzņēmuma nodokļa likmi.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, 9 % mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšanas ietekme uz šā gada budžetu būs 7 miljoni eiro, savukārt Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka valsts budžetu tas neietekmēs. Līdz ar to komisija par šo likumprojektu lūgs arī valdības viedokli, kā arī aicinās novērst pretrunas starp EM un FM par ietekmi uz budžetu. Ņemot vērā ietekmi uz budžetu, būs jādomā arī par kompensējošo mehānismu.
Jau ziņots, ka 2015. gadā nodokļa likme mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, noteikta 11 % apmērā līdzšinējo 9 % vietā.
Saeima jau 2013. gada novembrī grozīja mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015.gada, kamēr 2017. gadā tas sasniegs 15 %. Likums paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9 %, bet mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro 2015. gadā – 11 %, 2016. gadā – 13 % un no 2017. gada – 15 %.
Savukārt EM pastāv uz to, lai šogad tiktu saglabāts mikrouzņēmuma nodoklis 9 % apmērā. Tāpēc EM arī piedāvāja likuma izmaiņas, ko tagad vērtē deputāti. EM jau iepriekš skaidroja: "Saglabājot likmi 9 % apmērā visiem šī nodokļa maksātājiem to pirmajos trīs darbības gados, tiktu nodrošināts draudzīgs nodokļu maksāšanas režīms uzņēmējdarbības sācējiem, īpaši ņemot vērā to, ka no 2016. gada 1. janvāra tiek likvidēts fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas radītu nepieciešamos priekšnosacījumus jauno uzņēmēju attīstībai."
Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, likumprojektā paredzēts noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 12 % apmērā.