(ziņa papildināta ar jaunāko informāciju)
Šovakar tapa zināms, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā veikala projekta būvekspertīzes veicējam A. Gulbim un I. Sergetam kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins šodien žurnālistus informēja, ka Zolitūdē sagruvušā lielveikala "Maxima" ēkas projektēšanas laikā saskatāmas rupjas kļūdas, un piebilda, ka izmeklēšana nonākusi līdz tādai stadijai, kad "sākam atzīt cilvēkus par aizdomās turētajiem". Viņš atzina, ka aizdomās turamā statuss piemērots divām fiziskām personām un vienai juridiskai, pret kuru pieņemts lēmums vērst piespiedu līdzekli.
Pēc A. Grišina teiktā, aizdomās turamā statuss piemērots saskaņā ar Krimināllikuma 239. panta 2. daļu – par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa. Par šādu noziegumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Zolitūdes projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis ir arhitektūras pakalpojumu uzņēmuma "GP Projektu birojs" valdes loceklis un lielākais īpašnieks – viņa īpašumā ir 70,29 % uzņēmuma kapitāldaļu. Otrs īpašnieks ir Mārtiņš Pundurs (29,41 %).
"GP Projektu birojā" pēc notikušās traģēdijas aģentūrai LETA paskaidroja, ka A. Gulbis nolēmis nesniegt komentārus plašsaziņas līdzekļiem par notikušo Zolitūdes traģēdiju un lielveikala projekta būvekspertīzi.
Savukārt būvkompānijas SIA "Re&Re" pārstāve Ligita Brodiņa norādīja, ka SIA "Re&Re" pagaidām nekomentēs policijas izmeklēšanas rezultātus Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā, respektējot izmeklēšanas intereses. Viņa piebilda, ka SIA "Re&Re" rīcībā nav vairāk informācijas saistībā ar nevienu šīs lietas gaitā veikto darbību par to, kas jau patlaban atspoguļota plašsaziņas līdzekļos.
Bet zvērināts advokāts un cietušo pārstāvis Zolitūdes traģēdijas civillietās Aldis Gobzems sacīja, ka, ja vajadzēja vairāk nekā gadu, lai par aizdomās turētajiem nosauktu "skrūvītes" tiešā un pārnestā nozīmē, tad rodas jautājums par dažu personu atbilstību ieņemamajam amatam. "Mums zināmu uzņēmumu vadītāji un īpašnieki šodien varēs atkorķēt šampanieša pudeli," teica advokāts.
Jau ziņots, ka Zolitūdes projekta – lielveikala un tai blakus esošās daudzstāvu dzīvojamās mājas – attīstītājs bija SIA "Homburg Zolitūde". Dzīvojamo ēku un lielveikalu Priedaines ielā 20 projektēja arhitekts Andris Kalinka no SIA "Kubs", bet tehnisko projektu izstrādāja būvinženieris I. Sergets, kurš ir vienīgais īpašnieks būvkonstruktoru birojā "HND grupa".
Būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija būvfirma SIA "Re&Re". Līgumu par būvuzraudzību Zolitūdes projekta attīstītāji SIA "Homburg Zolitūde" noslēdza ar SIA "CMConsulting", savukārt "CMConsulting" kā būvuzraugu uzaicināja Mārtiņu Draudiņu, kurš nav "CMConsulting" darbinieks. M. Draudiņš ir nekustamo īpašumu kompānijas "Smart Property" darbinieks, liecina informācija uzņēmuma vietnē. Projekta būvekspertīzi veica A. Gulbis.
Kompleksa pirmā kārta tika pabeigta 2011. gada nogalē, kad tika atklāts iepirkšanās centrs, kurā galvenais nomnieks bija "Maxima" lielveikals. Ēkas daļa, kurā atradās sagruvušais "Maxima" veikals, piederēja ar "Maxima Latvija" saistītajam SIA "Tineo".
Zolitūdes kompleksa otrās kārtas – 12 stāvu dzīvokļu kompleksa – celtniecība tika sākta 2013. gada maijā. Uz lielveikala jumta bija plānots ierīkot apzaļumotu zonu. Šo darbu laikā tad arī 2013. gada 21. novembrī notika traģēdija, kad dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Valsts policija uzreiz pēc traģēdijas sāka kriminālprocesu.