Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ministram ir skaidrs, ka pašvaldībām ir jābūt finansiāli patstāvīgām, tāpēc ir jābūt stabilam ienākumu avotam. "Par to, kāds tas ir, var debatēt," intervijā aģentūrai LETA atzina ministrs. Viņš gan pieļauj, ka pašvaldībām vajadzētu atvēlēt visus 100% no IIN pašreizējo 80% vietā, tomēr esot skaidrs, ka līdz šādam solim vēl ilgi nenonāks.

"Jautājums gan ir arī par to, vai šis nodoklis vislabāk identificē pašvaldības ienākumus," pauda ministrs. Patlaban situācija ir mainījusies, un daudzi iedzīvotāji ir pametuši lauku reģionus, izdarot izvēli par labu piepilsētu reģioniem. Šādos gadījumos nereti ir situācija, ka darbs ir pilsētā, bet dzīvesvieta – piepilsētā. Tas nozīmē, ka nodokļus saņem piepilsēta. Pēc ministra domām, tas neesot godīgs līdzekļu sadalījums.

"Citās pilsētās – reģionālajos centros, kur reāli notiek ekonomiskā attīstība, ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir krietni mazāki nekā šo pilsētu blakus esošajās pašvaldībās. Acīmredzot ir jāatrod kāds pareizāks veids, kā šos pašvaldību devumus ekonomikai izlīdzināt," noteica Gerhards.

Risinājums ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jaunā sistēma, ko plānots izstrādāt līdz 2015.gada vidum. Tomēr paralēli būtu jānotiek arī diskusijai par citu iespējamo ienākumu avotu pašvaldībām, kas, iespējams, varētu būt arī kāds cits nodoklis. Tas gan esot tālākas nākotnes jautājums.

Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) otrais posms ir jāīsteno, taču galavārdam pašvaldību apvienošanās jautājumā ir jābūt iedzīvotājiem. Pašvaldību apvienošanās ir jāīsteno uz brīvprātības principa, rādot labākos apvienošanās piemērus, teica Gerhards.
"Ministrija var apkopot labākos piemērus, informāciju un uz tās pamata izstrādāt priekšlikumus, redzējumus. Un tad tas jāprezentē pašvaldībām, kas pašas pieņem lēmumu – apvienoties vai nē," uzskata ministrs.

Tomēr galavārds būtu jāsaka pašu pašvaldību iedzīvotājiem – par to liecina pieredze ar Mērsraga un Rojas novadu apvienošanos. Iedzīvotāji ar šādu apvienošanos nebija mierā un tik un tā nobalsoja par novadu atvienošanos, atgādināja ministrs. Viņaprāt, iedzīvotājiem ir jāļauj pieņemt lēmumu par to, cik tuvu vai tālu vēlas redzēt pašvaldības vadību.

Vaicāts, vai ministrija paredzēs arī kādu finansiālu palīdzību apvienošanās gadījumā, Gerhards šādu domu noraidīja. "Naudas nav un nebūs. Mēs redzam, cik smagi iet ar resursiem budžetā, cik smagas bija diskusijas. Droši vien, ka tuvākajā laikā nevarēsim paredzēt finansiālu atbalstu," noteica Gerhards.