Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Pirms desmit gadiem mudinājām valdību domāt par ekonomikas dzesēšanu, par ekonomikas bremzēšanu, jo tolaik kreditēšana attīstījās pārāk strauji. Tagad kreditēšana Latvijā ir ne tikai apstājusies, bet katru gadu ļoti būtiski samazinās, tāpēc šis būtu laiks bankām un valdībai sēsties pie galda un saprast, kas ir problēmu punkti, kāpēc kreditēšana Latvijā pašlaik bremzējās," sacīja Latvijas Bankas vadītājs.

Viņaprāt, nav pamata, lai nākamgad kreditēšana varētu atdzimt. Līdz šim kredītu kopapjoms ir sarucis par aptuveni trešo daļu, kas ir ļoti liels skaitlis, vērtēja Rimšēvičs. Viņš pieļāva, ka kritums nākamgad būs mazāks, salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem, sešiem gadiem.

Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka vājā kreditēšana saistīta ar pieprasījuma un piedāvājuma faktoru mijiedarbību.

Piedāvājuma pusē ir bankas, kurām pašlaik ir pieejama nauda kredītu izsniegšanai, tomēr bankas šo naudu nepiedāvā. Viens no iemesliem kūtrajai kreditēšanai ir krīzes mantojums – ir akumulēti diezgan daudz slikti kredīti pirms krīzes un krīzes laikā, ar kuriem vēl notiek darbs, un bankas ar savu kredītportfeļa stāvokli nejūtas ļoti komfortabli, skaidroja Latvijas Bankas prezidents.

Otrs iemesls ir neskaidrība, proti, bankas lauza galvu par to, kāda būs reģiona un Latvijas izaugsme nākamajos gados, ņemot vērā gan lēno attīstību eirozonā, gan arī ģeopolitiskos notikumus kaimiņvalstīs. Bankas arī nezina, kas notiks ar likumu grozījumiem – vai paliks spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, vai paliks spēkā izmaiņas attiecībā uz uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Šīs neziņas rezultātā rodas jautājums – kāpēc bankām tagad izsniegt kredītus, ja tās zina, ka rīt naudu pilnībā vai daļēji nedabūs atpakaļ, skaidroja Rimšēvičs.

Savukārt pieprasījuma pusē cilvēki redz, ka kredītiestāžu prasības jaunu kredītu saņemšanai ir kļuvušas stingrākas. Iedzīvotāji nevar veikt tik lielas pirmās iemaksas kredītu saņemšanai, kādas bankas pašlaik ir noteikušas. Turklāt audzis nebanku kreditētāju skaits, kas apmierina pieprasījumu pēc nelieliem kredītiem, kā rezultātā daudzi cilvēki nelielu kredītu saņemšanai nemaz nedodas uz bankām.

Treškārt, daudzi uzņēmumi un iedzīvotāji krīzes laikā ir pieraduši dzīvot taupīgāk, un tiem ir daudz savu resursu, skaidroja Rimšēvičs. Viņš vērsa uzmanību, ka bankās ir ļoti zemi noguldījumu procenti, tāpēc neatmaksājās naudu turēt bankā, un nauda tiek izmantota aktuālo vai stratēģisko investīciju vajadzību risināšanai.

Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka ir būtiski rast risinājumu kreditēšanas stimulēšanai arī tāpēc, lai sekmētu tautsaimniecības izaugsmi. Rimšēvičs domā, ka jārod iespējas veikt labojumus Maksātnespējas likumā.

"Visi labi saprotam, ka tikai no šo grozījumu veikšanas nekāda kreditēšana nesāksies, tomēr bankas ir apsolījušas: ja uzlabosies kreditēšanas vide un iespēja saņemt naudu atpakaļ no aizņēmējiem, tad bankas ir gatavas sākt mājokļu kreditēšanas programmu, kas ir ļoti svarīgs pasākums, jo pēc Imigrācijas likuma grozīšanas būvniecības izaugsme Latvijā strauji samazinās," teica centrālās bankas vadītājs. Viņš atzīmēja, ka nākamajos gados būvniecības apjomi ies lejup, tāpēc kreditēšanai ir liela nozīme ne tikai lai risinātu sasāpējušos jautājumus par maznodrošināto dzīvojamās platības nodrošināšanu, bet arī lai veicinātu ekonomisko aktivitāti. Mājokļu iekārtošana, pārcelšanās uz jauniem mājokļiem arī saistīta ar ekonomiskās aktivitātes paātrināšanos.