Deputāti nolēma nenodot izskatīšanai komisijās likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas bija izstrādāts, lai atceltu 11. Saeimā pieņemtos grozījumus mikrouzņēmumu nodokļa likmē, kas paredz palielināt mikrouzņēmumu nodokli mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu virs 7000 eiro, teikts likumprojekta anotācijā. Politiskais spēks ar piedāvātajām izmaiņām vēlējās atcelt pieņemtos grozījumus, kas paredz 2015. gadā ieviest 11 % likmi, 2016. gadā – 13 %, bet no 2017. gada – 15 %.
Mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanai nav ekonomiska pamata, un tas ir bijis politisks lēmums, kurš pieņemts pretēji nevalstisko organizāciju un nozaru asociāciju viedoklim. Eksperti uzskata, ka gadījumā, ja mikrouzņēmuma nodokļa likme ir virs 13 %, tad uzņēmējiem vairs nebūs ekonomiska pamata izvēlēties būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, norāda NSL.
Kā viens no iemesliem likmes palielināšanai tika minēts, ka mikrouzņēmumu darbiniekiem ir mazas sociālās garantijas, jo daļa mikrouzņēmumu nodokļa maksājuma aizstāj valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Taču tikai likmes palielināšana negarantē arī sociālo garantiju palielināšanos. Turklāt pastāv risks, ka daļu ienākumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji varētu neuzrādīt. Tāpēc ir jāizstrādā citi veidi, kā risināt sociālo garantiju jautājumus, piemēram, nosakot minimālo valsts sociālo obligāto iemaksu līmeni līdzīgi, kā tas noteikts attiecībā uz ienākumiem no autoratlīdzības, uzskata partija.
Lai gan plānotais likmes palielinājums neskar mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kuru apgrozījums ir zem 7000 eiro, faktiski šāda norma nedarbosies, jo šādā gadījumā nodokļu maksātājs izvēlēsies labāk maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Proti, pie tik maza apgrozījuma uzņēmums varēs nodarbināt tikai vienu darbinieku (īpašnieku), un tādā gadījumā maksātājs varētu labāk izvēlēties nereģistrēties par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju.
Jau vēstīts, ka pagājušā gada novembrī Saeima pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015. gada, kamēr 2017. gadā tas sasniegs 15 %.
Kopš mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanas 2009. gadā ir atklājušies arī vairāki šīs sistēmas trūkumi, aģentūrai LETA iepriekš sacīja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Viens no tiem ir mikrouzņēmumu darbinieku zemais sociālais nodrošinājums, kā rezultātā tas negatīvi ietekmē gan minēto darbinieku īslaicīgo pakalpojumu (slimības, bezdarbnieku, maternitātes u.c.), gan pensijas apmēru nākotnē. Tāpat ir secināts, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms nenodrošina godīgu konkurenci visiem uzņēmumiem, jo mikrouzņēmumiem ir būtiski zemākas darbaspēka izmaksas, kas ir viens no būtiskākajiem jebkura uzņēmuma izmaksu posteņiem.
Iegūtos papildu līdzekļus no likmes palielināšanas ir paredzēts novirzīt tieši sociālajai apdrošināšanai.
Pašlaik mikrouzņēmumiem neatkarīgi no apgrozījuma nodokļa likme noteikta 9 %.