Ja Rīgā vēl aizvien ir skolas, kurās mācās teju pusotrs tūkstotis bērnu, tad piecās skolās dažādos Latvijas reģionos skolēnu skaits nesasniedz pat 20 audzēkņu robežu. Vēl bijušās izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (V) laikā nepopulāru lēmumu par skolu slēgšanu nebija daudz, turklāt uz jautājumu par to, kas sagaida tā saucamās mazās skolas, IZM ierēdņi visbiežāk atbildējuši, ka tā esot pašvaldību kompetence.
Latvijā šogad darbojas 268 tā dēvētās mazās skolas, turklāt ceturtdaļā no tām mācās pat mazāk nekā 50 skolēnu, apvienojoties klasēs ar vidēji pieciem deviņiem bērniem. Valdības apstiprinātajās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam paredzēts, ka sākumskolas izglītība jānodrošina pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, bet 7.-9.klases tīkls tikšot pielāgots attiecīgā institucionālā tīkla specifikai.
Jāpiebilst, ka vairums šo "mazo skolu" ir tieši sākumskolas un pamatskolas. Uzsverot šo uzstādījumu skolu uzturēšanas nepieciešamībai, Dagdas novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Mickeviča, kuras pārziņā atrodas mazākā Latvijas skola, to gan nosaukusi par "ne visai saimniecisku".
Konstantinovas sākumskolā šogad mācības sāka 12 skolēni. Pirmajā klasē iet trīs skolēni, otrajā - viens, bet piektajā - neviens, tāpēc mācību stundas Konstantinovas sākumskolā vairākām klasēm nereti notiek apvienoti. Pagaidām nav lemts par to, kāds būs šīs skolas turpmākais liktenis, tomēr Mickeviča neizslēdz, ka nākotnē Konstantinovas sākumskola varētu kļūt par kādas lielākas Dagdas novada izglītības iestādes filiāli.
Konstantinovas skola nav vienīgā, kur skolotājam mācību stundas laikā jāstāv teju tukšas klases priekšā - vidēji pa diviem līdz četriem skolēniem klasē ir arī Bērzgala pamatskolā, kur jautājums par skolas likvidēšanu regulāri atdzīvojas jau kopš 2009.gada.
Bērzgala pamatskolas direktorei Lolitai Kakstei īsti nav skaidrs, kāpēc pašvaldība nepieņem lēmumu skolu likvidēt, īpaši ņemot vērā, ka skolas darbinieki, dzīvojot uz slēgšanas pulvermucas, ar šādu domu jau samierinājušies. Iemesls tam, iespējams, meklējams pašvaldības neziņā par to, ko tad ar skolas ēku, kurā 2007.gadā veikti plaši remontdarbi, darīt pēc tam, kad tajā noskanēs pēdējais zvans.
Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētājs Edvīns Meņķis bažījas par to, ka skolas ēka, kas atrodas aiz ciema robežām, varētu nerast jaunu pielietojumu, kā rezultātā tā atrastos dīkstāvē. Vēl vairāk situāciju sarežģī pašvaldības ņemtais kredīts minēto remontdarbu veikšanai, kurš joprojām tiekot maksāts. Tāpat paliek aktuāls jautājums par skolēnu pārvadāšanu uz citām izglītības iestādēm. Ēkas uzturēšanas un skolēnu pārvadāšanas izmaksas, visticamāk, nebūtu mazas, tāpēc jautājums par skolas slēgšanu gadu no gada tiek atlikts, tomēr, kā atzina Meņķis, visticamāk, jau nākamgad iesaistītās puses jau septīto reizi diskutēs par skolas slēgšanu.
Jau pašlaik skolas direktorei ir maz šaubu, ka šis bijis pēdējais skolas mācību gads. Tikai astoņi skolēni šogad mācās arī Skaistas sākumskolā, tomēr kopš šī mācību gada skola pilda arī pirmsskolas izglītības iestādes funkcijas, tādējādi kopējais audzēkņu skaits šajā skolā pārsniedz pat 30 bērnu robežu.
Gandrīz privātstundas
Mācību stundas, kur skolotājs nereti darbojas individuāli ar vienu skolēnu klasē, ir arī Sauleskalna sākumskolā, Mazirbes internātpamatskolā, Vaidavas internātpamatskolā, Gārsenes pamatskolā, Vulpulkas sākumskolā, Aulejas pamatskolā, Stirnienes pamatskolā, Launkalnes sākumskolā, Dunavas pamatskolā, kā arī Jaunmuižas pamatskolā. Katrā no šīm skolām kopā mācās mazāk nekā 25 skolēni.
Neskatoties uz to, ka vairums mazo skolu pārstāvju atzīst, ka mazais skolēnu skaits nav izdevīgs nedz pedagogiem, kuru darba algas apjoms ir mazs un kuri ir spiesti strādāt vairākās skolās, mācot dažādus mācību priekšmetus, nedz arī skolēniem, kuri neiemācās strādāt kolektīvā, bet Jaunmuižas pamatskolā šo situāciju uzskata par labu un izdevīgu.
Jaunmuižas pamatskolā līdzās parastiem skolēniem mācās arī bērni ar īpašām vajadzībām, un tieši mazais skolēnu skaits klasē un individuālais darbs ar katru skolēnu, ko minētā iemesla dēļ šajā skolā var atļauties, palīdz labāk sagatavot tos bērnus, kuriem ir grūtības. Pamatskolas direktore Inga Rence-Remte norādīja, ka pagaidām skolas uzturēšanai naudas pietiek, tāpēc jautājums par izglītības iestādes slēgšanu neesot pašvaldības dienaskārtībā. Turklāt direktore zināja teikt, ka pašvaldības vadība apņēmusies saglabāt novadā esošās skolas.
Lielākie skolu tīkla optimizēšanas un kārtošanas darbi sākušies līdz ar krīzi 2009. gadā, kad tika pieņemts lēmums slēgt vai reorganizēt lielāko izglītības iestāžu skaitu, gada laikā skolu skaitu visā valstī samazinot par teju 100 vienībām. 2009. gada 1. septembrī tika reorganizētas 84 izglītības iestādes. Garš bija arī slēgto skolu saraksts - IZM toreiz akceptēja 57 izglītības iestāžu, kurās vēl 2008. gadā kopā mācījās vairāk nekā 5500 skolēni, slēgšanu. Tiesa, izglītojamo skaits šajās izglītības iestādēs no 2004. gada līdz to slēgšanai kopā samazinājies par ceturtdaļu. Pēc 2009. gada skolu slēgšana turpinās, tomēr to skaits samazinājies līdz divām iestādēm 2013. gadā un četrām - šogad. Sešu gadu laikā pašvaldības ar IZM vienojās par 98 skolu slēgšanu - visvairāk - Rīgā un Latgalē.
Lai gan IZM prognozē, ka tuvākajos gados skolēnu skaits varētu pieaugt, pagaidām izglītojamo skaits konstanti krīt. Ja 2014./2015.mācību gadā mācības pamata un vidējās vispārējās izglītības programmās Latvijā sākuši 209 912 skolēni, tad pirms desmit gadiem skolēnu bijis teju uz pusi vairāk. Vēl pirms 10 gadiem Latvijā 1001 skolā mācījās 300 667 skolēni, un lielākajās skolās bija reģistrēti pat teju 2000 skolēnu.
2004./2005.mācību gada sākumā lielākā skola ar 1747 skolēniem bija Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskola. Desmit gadu laikā izglītojamo skaits šajā izglītības iestādē sarucis par 35%, un skola no savulaik lielākās skolas kļuvusi par astoto lielāko, sev pa priekšu palaižot galvenokārt Rīgas skolas.
Ja 2004.gadā lielāko skolu sadalījums novadu griezumā bijis diezgan vienmērīgs - puse 50 lielāko skolu atradušās Rīgas reģionā, 16% - Zemgalē, 12% Latgalē un Kurzemē, bet 8% - Vidzemē, tad šogad lielākās skolas koncentrētas galvenokārt Rīgā. No 50 skolēniem bagātākajām skolām 36 atrodas Rīgas reģionā.
Savukārt visbūtiskākais lielāko skolu skaita kritums dekādes laikā noticis Latgalē - tur šādu skolu skaits samazinājies pat sešas reizes. No lielāko skolu vidus izkritušas vairākas Rēzeknes pilsētas un Daugavpils pilsētas skolas, kurās kopā toreiz mācījās gandrīz 4500 skolēni. Šogad tajās reģistrēts teju par 40% mazāks bērnu skaits. 50 lielāko skolu vidū nu ir tikai trīs Kurzemes un sešas Zemgales skolas. Vidzemē, kur 2004.gadā bija četras lielāko izglītības iestāžu vidū esošās skolas, šādu skolu skaits palicis nemainīgs.
Izprot, bet lietderību apšauba
Ja reģionos uz mazajām skolām raugās ar zināmām rūpēm, tad, piemēram, lielākajā pašvaldībā, Rīgā, situāciju, kad skolas audzēkņu skaits ir līdzīgs skolotāju un darbinieku skaitam, vērtē kā ekonomiski nelietderīgu. Tomēr arī Rīgā, kur pēdējo gadu laikā slēgts lielākais skolu skaits, uzskata, ka skolas nevarot "ar vieglu roku likvidēt", norādīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR). Viņa uzskata, ka ir jāvērtē katras skolas individuālā situācija novadu un valsts šķērsgriezumā. Viens no variantiem varētu būt plaša spektra izglītības centru veidošana, kur ir gan bērnudārzs, gan skola, gan interešu izglītība, gan mūžizglītība, gan vēl kāds piedāvājums. Tas ļautu saglabāt cilvēkus laukos.
Runājot par pedagogu atalgojumu, Aldermane norādīja, ka nevar būt tā, ka pedagogi saņem vienādu atalgojumu par strādāšanu ar klasi, kurā ir 25-30 skolēni, un klasi ar 5-7 skolēniem. Tomēr viņa uzskata, ka, ja šis pedagogs strādā arī pirmsskolā vai mūžizglītībā, atalgojums ir jāsummē atbilstoši paveiktajam.
IZM pašlaik nav iespēju tiešā veidā ietekmēt skolu tīklu, jo tā esot pašvaldību kompetence, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule. IZM sniedz tikai galavārdu tam, ko būs ierosinājušas skolu dibinātājas - pašvaldības. Vienīgie veidi, kā ministrija varētu "uzspiest" uz pašvaldībām, ir finansējums, kas ik gadu tiek pārskaitīts pašvaldībām, kuras savukārt lemj par līdzekļu sadalījumu pa skolām.
Papule skaidroja, ka valsts dotācija izglītības iestādēm sastāv no trim daļām - naudas pedagogu algām, mācību līdzekļiem, kā arī brīvpusdienām. Pārējo, piemēram, skolas uzturēšanas izmaksas, sedz pašvaldība. Risinājums skolu tīkla sakārtošanai varētu būt minimālā skolēnu skaita klasē noteikšana.
Lai gan par šo jautājumu tiek diskutēts ilgu laiku, tikai pavisam nesen IZM pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes darba grupai piedāvāja apspriest pirmos iespējamos skaitļus. Tie paredz, ka vidusskolas klasi republikas nozīmes pilsētas skolā varētu atvērt, ja tajā pieteiksies 22 bērni, reģionālās nozīmes attīstības centros - 18 bērni, bet novados - 14 bērni.
Tas nozīmētu vien to, ka tādām skolām kā Gulbīša vidusskolai Gulbenes novadā, kura šogad ir skaitliski mazākā vidusskola Latvijā, nāktos domāt par skolas turpmāko pastāvēšanu, jo kritēriju par vismaz 14 bērniem klasē skola pat trīstik neizpilda. Šogad Gulbīša vidusskolā nav ne desmitās, ne arī 11. klases, bet divpadsmitajā klasē mācās pieci jaunieši. Arī nākamā gada perspektīvas neizskatās stipri pozitīvākas, jo devītajā klasē reģistrēti seši skolēni.
Gulbenes novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls norādījis, ka skolas, vismaz vidusskolas statusā, pastāvēšana, visticamāk, ir laika jautājums. Tomēr drīzākajā nākotnē skolu reorganizēt nevarēs, jo, tāpat kā citās skolās, tajā ieguldīti Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi. Istras vidusskolā, kas atrodas Ludzas novadā, šogad neizdevies atvērt 10. klasi. Vidusskolas 11. klasē mācās 10, bet 12. klasē - 11 skolēni, kas gadījumā, ja jau pašlaik pastāvētu IZM ierosinātās minimālās prasības, nozīmētu vien to, ka šādu klašu nebūtu.
Tomēr Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne, vērtējot iespējas skolas turpmākajai pastāvēšanai, ar cerību skatās uz šī gada devītklasniekiem, kuri izrādīja vēlmi palikt mācīties Istras vidusskolā. Visu deviņu devītklasnieku vēlme turpināt mācības pagasta skolā ir jārespektē, uzskata Gutāne.
"Pierobežā vairs nav cilvēku - novadā palikušas vien trīs skolas, bet skolēni devušies uz Ludzas pilsētas skolām," norādīja Gutāne, uzsverot, ka, ja valdība vēlas saglabāt dzīvību arī attālākos Latvijas reģionos, tad mehāniska skolu reorganizācija arī vidusskolu posmā nevarētu notikt. Ludzas novada pašvaldība cer saglabāt visas trīs palikušās skolas - kaut vai ar samazinātu statusu.
Papule skaidroja, ka skolu tīkla sakārtošanas ķibeles esot ne tikai Latvijā - tā esot visas Eiropas problēma. Šī iemesla dēļ viens no galvenajiem apspriedes tematiem Eiropas Padomes prezidentūras laikā vispārējās izglītības nozarē izvirzīts tieši skolu tīkls - ko darīt, lai skaitliski mazās skolās efektīvi izmantotu resursus.