Drošības policijai (DP) ir zināms vismaz viens Latvijas iedzīvotājs, kurš jau vairākus mēnešus atrodas Sīrijā, šovakar vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
"Drošības policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka bruņotajā konfliktā Sīrijā ir iesaistījies viens Latvijas iedzīvotājs, kurš ir pievienojies grupējumiem, kas cīnās pret Sīrijas valdošo režīmu. Vienlaikus ir identificētas arī atsevišķas personas, kuras ir izrādījušas interesi iesaistīties šajā konfliktā. (...) Drošības policija arī aicina visus Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir informācija par personu plāniem doties uz Sīriju vai citiem konfliktu reģioniem nolūkā iesaistīties tur vardarbīgās aktivitātēs, informēt par to Drošības policiju," šādu atbildi raidījumam sniegusi DP.
DP un arī Iekšlietu ministrija (IeM) pārmet likumu veidotājiem, ka nav izdarīts solītais, lai teroristu atbalstītājus no Latvijas varētu sodīt krimināli, norāda "Nekā personīga".
Septembrī skaļi izskanēja ziņa par trim nacionālboļševikiem no Ludzas, kuri videointervijās internetā lepojās, ka karo pret Ukrainas karaspēku. Tolaik par nepieciešamību ātri mainīt likumus aktīvi izteicās premjere Laimdota Straujuma (V) un citas augstākās amatpersonas. Tomēr joprojām plānotie grozījumi ir iestrēguši saskaņojumos starp vairākām ministrijām. Iekšlietu uzraugi pārmet Tieslietu ministrijai (TM) nevēlēšanos rīkoties ātri un izlēmīgi.
"Es ļoti ceru, ka arī kriminālās atbildības jomā atbildīgā ministrija - Tieslietu ministrija - izrādīs aktīvāku politisko gribu šajā jautājumā, jo līdz šim iesaiste šajā politiskajā virzībā nav bijusi tik akūta un tik raita kā mums gribētos. Jo mums šķiet un Drošības policijai šķiet, ka mums būtu diezgan steidzami un diezgan kvalitatīvi jāstrādā pie šīs likumdošanas," norāda IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Fakts, ka šāda likumdošana līdz galam nav sakārtota ir drauds valsts drošībai, atzīst Siliņa.
IeM iesaka mainīt Krimināllikumu, lai varētu krimināli sodīt Latvijas iedzīvotājus, kuri iesaistās bruņotos konfliktos ārvalstīs. Būtu jāierobežo arī iespēja izplatīt kara propogandu. Patlaban radikāļi jaunos kaujiniekus vervē internetā, kur var uzzināt kā sagatavoties braucienam, ar ko kontaktēties un kā nokļūt konflikta zonā. Pēc tam jauniņo jau uz vietas apmāca treniņnometnēs un sūta karot. Īpašu draudu viņi rada atgriežoties un cenšoties vervēt sekotājus, skaidro raidījums.
"Lai mēs viņus varētu paturēt šeit un nelaist uz šīm valstīm - tās būtu kādas preventīvas darbības kā pasu aizturēšana, ieceļošanas aizliegums, vai kādas citas piespiedu darbības, kas viņiem liegtu doties uz to valsti, ja Drošības policija izlūkošanas veidā jau būtu uzzinājusi, ka tas iespējams notiks. Mēs vēlamies vērsties ne tikai pret to, ka viņi dodas, bet pret to, ka viņi vervē citus cilvēkus, ka viņi piesaista finansējumu un tā ir vēl viena no nepieciešamajām, kas būtu jāattīsta. Jā mums ir terorisma likumdošana labi attīstīta, bet kā jūs dzirdat arī Eiropa runā, ka šīs formas mainās," uzsver IeM parlamentārā sekretāre.
Raidījums vēsta, ka daudzu Eiropas valstu drošībnieki uztraucas, ka aizvien vairāk reģiona iedzīvotāji dodas karot pie teroristiem Sīrijā un Irākā. Piemēram, no Zviedrijas konflikta zonā esot aptuveni 300 cilvēku. Dažus karotājus atklājusi arī Igaunijas drošības policija Kapo. Dānijā teroristi pat pamanījušies saņemt ievērojamus valsts pabalstus, laikā, kamēr ar ieročiem rokās karoja Tuvajos austrumos.
Latvijas vēstnieks Dānijā Kaspars Ozoliņš norāda, ka Dāņu drošības policijai ir zināms par simts dāņiem, kuri ir piedalījušies "Islama valsts" bruņotajās cīņās. 16 dāņi ir gājuši bojā, bet 28 ir atgriezušies atpakaļ no cīņām.