Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Situācija Latvijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz uzlabojusies. Ja pērn Latvija ar 53 no 100 iespējamiem indeksa punktiem dalīja 49. vietu ar Kostariku un Ruandu, tad šogad ar 55 punktiem tā 175 valstu rangā dala 43. vietu ar Maltu, Dienvidkoreju un Seišelu salām.

Tomēr Latvija joprojām ievērojami atpaliek no Igaunijas, kas ar 69 punktiem atrodas 26. vietā. Latviju apsteigusi arī Lietuva, kura novērtēta ar 58 punktiem un ierindota 39.vietā.

Baltkrievija ierindojusies 119. vietā, Krievija - 136., savukārt Ukraina atzīta par Eiropas korumpētāko valsti un ieņem 142. vietu.

Kopumā pasaulē korupcija pieaugusi straujāk augošajās ekonomikās, tādās kā Ķīna un Turcija, jo izaugsme pamudina uz varas ļaunprātīgu izmantošanu, norāda organizācija.

"2014. gada korupcijas uztveres indekss rāda, ka ekonomiskā izaugsme tiek bremzēta un centieni apturēt korupciju izplēn, kad līderi un augsta līmeņa amatpersonas ļaunprātīgi izmanto varu, lai valsts līdzekļus novirzītu personīgiem labumiem," pavēstīja "Transparency International" vadītājs Hosē Ugass.

Saraksta augšgalā šogad atrodas Dānija, Jaunzēlande, Somija, Zviedrija un Norvēģija, savukārt pēdējo vietu dala Ziemeļkoreja ar Somāliju.

"Transparency International" korupcijas uztveres indekss pēta korupciju publiskajā sektorā un salīdzina valstis pēc to korumpētības līmeņa, balstoties korupcijas uztverē profesionālās grupās, kas tieši ir saistītas ar korupcijas riska jomām.

Tā kā korupcija ir sabiedriski politiska un krimināla parādība vienlaikus, liela nozīme tās apkarošanā ir sabiedriskajai domai, iedzīvotāju uzticībai valsts pārvaldei un tiesībaizsardzības institūcijām, norāda "Transparency International".

''Transparency International'' korupcijas uztveres indeksu nosaka kopš 1995. gada. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada.