Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vidējās darba samaksas gada pieauguma temps 2014. gada 3. ceturksnī uzrādīja tādu pašu kāpumu kā šā gada 1. ceturksnī.

Privātajā sektorā algas palielinājušās straujāk – par 8,5 % gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 5,6 %. 2014. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 753 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – 819 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas cēlās par 6,8 % – no 715 līdz 763 eiro.

Šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pagājušajā gadā vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam, nemainījās, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 7,4 %.

2014. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 566 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 8,7 %. Tas skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanos no 11,0 līdz 10,5 %, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās summas (neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem) pieaugumu no šā gada 1. janvāra.

Šā gada 3. ceturksnī reālais neto darba samaksas gada pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,8 %, bija 7,8 %.

Salīdzinājumā ar šā gada 2. ceturksni bruto darba samaksa valstī palielinājās par 1,7 % (privātajā sektorā – par 2,4 %, bet sabiedriskajā – par 0,6 %).

2014. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu vidējā bruto darba samaksa visstraujāk augusi profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10,9 %, būvniecībā – par 10,7 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 10,6 %, nekustamo īpašumu nozarē – par 10,4 %, bet lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 10 %.

Gada laikā profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, būvniecībā un nekustamo īpašumu nozarē darba samaksas fonds pieauga, bet darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, samazinājās. Savukārt lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits.

Joprojām visaugstākais vidējās algas līmenis ir finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt mazākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, un tirdzniecībā.

Apkopotā statistiskā informācija par Baltijas valstīm liecina, ka 2014. gada 3. ceturksnī vislielākā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 977 eiro, bet mazākā Lietuvā – 697 eiro. Gada laikā vidējā bruto alga straujāk palielinājās Latvijā – par 7,4 %, Igaunijā – par 5 %, bet Lietuvā – par 4,3 %.

Darba nodokļi Latvijā joprojām ir lielāki nekā pārējās Baltijas valstīs. Latvijā neto darba samaksa veido 73 % no vidējās bruto algas, turpretī Lietuvā – 78 %, bet Igaunijā – 80 %.