Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pirms gada notikusī nelaime Zolitūdes lielveikalā "Maxima" daudzus cilvēkus piespieda domāt, lai saglabātu sevi un savus tuvākos, tā šorīt pēc ziedu nolikšanas traģēdijas vietā atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš. Valsts pirmā persona domā, ka gada laikā kopš Zolitūdes traģēdijas Latvijas sabiedrība ir mainījusies. "Protams, ne visi, bet tie, kas domā par savu nākotni, noteikti [ir mainījušies]," atzina A. Bērziņš.

A. Bērziņš izteica visdziļāko līdzjūtību traģēdijā bojāgājušo cilvēku piederīgajiem un pauda pārliecību, ka Saeimā izveidotās Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs varētu nest pozitīvus rezultātus.

Bet Ministru prezidente Laimdota Straujuma, pieminot traģēdijas upurus, aicināja valsts un pašvaldības iestādes un darbiniekus rīkoties atbildīgi, lai šāda nelaime vairs neatkārtotos. Izsakot līdzjūtību cietušo un bojāgājušo tuviniekiem, viņa atgādināja, ka neizdarība, nekvalitatīvs darbs un vienaldzība var novest līdz traģiskiem notikumiem.

"Novēlu ikvienam uzņēmumam, pašvaldībai, valsts institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem, kā arī ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam rīkoties atbildīgi, lai šādas traģēdijas Latvijā nekad neatkārtotos," pauda L. Straujuma.

Par Zolitūdes izmeklēšanu atbildīgie, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins šodien plašsaziņas līdzekļiem atkārtoti apliecināja, ka Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesa izmeklēšana ir finiša taisnē un policija to varētu pabeigt šī gada laikā.

A. Grišins LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka izmeklēšanai ir nepieciešams vēl pavisam nedaudz laika, proti, tās pabeigšanai vajadzīgais laiks vairs nav mērāms mēnešos.

Bet iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis "Latvijas Radio" pauda, ka lieta ir ļoti sarežģīta, taču viss notiek pēc plāna. Viņš norādīja, ka izmeklēšana ir noslēguma fāzē, tomēr atturējās nosaukt konkrētāku datumu, kad to varētu pabeigt, jo tas būtu spiediens uz izmeklētājiem. Ministrs uzvēra, ka, izmeklējot Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesu, ir svarīgi, lai advokāti šo lietu nesagrautu tiesā un savāktie pierādījumi būtu pietiekami un neapgāžami.

Vienlaikus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons intervijā plašsaziņas līdzekļiem pastāstīja, ka lielā mērā tieši Zolitūdes dēļ ugunsdzēsējiem uzlabojies sociālais nodrošinājums, bet algas palikušas iepriekšējā līmenī, arī glābēju sadzīves apstākļi dažviet esot vēl aizvien slikti. "Daudzi depo aizvien ir tādā stāvoklī, kādi tie tika izremontēti 70.–80. gados," skaudro glābēju situāciju raksturoja K. Eklons.

Vērtējot gadu pēc Zolitūdes traģēdijas un paveikto tās seku likvidēšanā, būvniecības procesā iesaistītie atzīst, ka ir mainījusies būvnieku attieksme, tie kļuvuši apzinīgāki, taču pilnīgai situācijas noregulēšanai vēl atlikuši daži neatrisināti jautājumi.

Būvfirmas SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš aģentūrai LETA norādīja, ka galvenā šī gada laikā notikusī izmaiņa ir būvniecības procesā iesaistīto – būvnieku, projektētāju, arhitektu, būvuzraugu un citu – attieksmes maiņa. Turklāt tā ir notikusi pēc pašu procesā iesaistīto iniciatīvas, jo jaunais Būvniecības likums stājies spēkā tikai pirms pusotra mēneša, līdz ar to ne normatīvie akti, ne arī kādas kontrolējošās iestādes nav bijušas iemesls šīs attieksmes maiņai. "Notikusī traģēdija ir atstājusi savas pēdas, un šo attieksmes maiņu var ļoti labi sajust. Tā ir kļuvusi daudz nopietnāka, atbildīgāka. Tas nekur netiek skaļi afišēts, bet tas notiek," sacīja O. Ozoliņš.

Viņš piebilda, ka mainījusies arī ēku īpašnieku attieksme, it īpaši veikalu ēku un līdzīgu objektu īpašnieku. "Cik man ir zināms gan no mūsu būvētajiem objektiem, gan citiem – pēdējā gada laikā ir veiktas ekspertīzes visiem šādiem objektiem, šīs ekspertīzes ir pasūtījuši paši īpašnieki. Gan "Rimi", gan "Maxima", gan "K-Rauta", gan citi ir veikuši šīs ekspertīzes," sacīja O. Ozoliņš.

Savukārt Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs uzsvēra, ka būvnieki nevēlas, lai vēlreiz notiktu kaut kas līdzīgs Zolitūdes traģēdijai.

"Atbildības līmenis audzis ievērojami, īpaši tas jūtams no ģenerāluzņēmēju puses. Tiek pastiprināti pārbaudīti ne tikai apakšuzņēmēji un materiālu piegādātāji, bet pat saņemti būvprojekti, ko ģenerāluzņēmējam neprasa neviens normatīvais akts. Par saviem līdzekļiem tiek piesaistīti eksperti un veikta būvprojektu ekspertīze. Arī valsts un pašvaldību institūcijas daudz rūpīgāk sākušas pārbaudīt projektus un ekspluatācijā nododamās ēkas," sacīja N. Grinbergs.

Pieminot traģiskos notikumus pirms gada, šodien notika piemiņas dievkalpojums Vecajā Ģertrūdes baznīcā.

Piemiņas dievkalpojumā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Mežaparka draudzes mācītājs Ilmārs Rubenis sacīja, ka pirms gada notikusī Zolitūdes traģēdija bija baisa ilustrācija tam, kā cilvēki dzenas pakaļ lētai un vieglai peļņai.

"Šodienas sabiedrībā dzīšanās pēc ātras un vieglas peļņas ir kļuvusi par sistēmu, notikušais ir baisa ilustrācija tam. Tas rada iznīcību," teica garīdznieks. I. Rubenis norādīja, ka saskaņā ar Dieva vēlmi cilvēkiem ir jārūpējas par to, kas viņiem ir dots. Bet problēmas rodas tad, kad cilvēki aizmirst, ka viss, kas viņiem ir dots, nāk no Dieva, un sava pašlabuma vārdā sāk iznīcināt to, kas viņiem ir dots.

Dievkalpojuma noslēgumā prāvests Krists Kalniņš aicināja lūgt par Latvijas tautu, lai katrs spēj uzņemties atbildību, lai viņam uzticētie darbi tiek izdarīti pēc labākās sirdsapziņas, lai tie nenodara kaitējumu citiem.

Šodien aprit gads kopš Zolitūdes traģēdijas, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumta konstrukcijām, bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti tika ievainoti.