Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šajā aprēķinā iekļauts gan jau atmaksātais likviditātes atbalsts 203,66 miljonu eiro apmērā, gan samaksātie procenti par valsts atbalsta izmantošanu 46,32 miljonu eiro apmērā, gan aprēķins, ka investors samaksās 74 miljonus eiro par 75% bankas akciju. Galīgā summa, kas tiks samaksāta par valstij piederošajām akcijām, gan būs zināma nākamgad.

Aprēķinā iekļauts arī plāns, ka "Citadele" 2015. gadā atmaksās subordinēto aizdevumu 18,4 miljonus eiro un ka laikā no 2015.gada līdz 2017.gadam banka "Citadele" valstij atmaksās subordinēto aizdevumu 34,72 miljonus eiro un procentus par to. Arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka pārfinansēs subordinēto aizdevumu 11,21 miljona eiro apmērā.

Loginovs žurnālistiem uzsvēra, ka līdz ar investoru piesaisti tiks noņemti bankai noteiktie darbības ierobežojumi, kas izriet no tā, ka banka saņēmusi valsts atbalstu. Pēc Loginova teiktā, ir būtiski, ka bankai ir piesaistīts investors ar pieredzi banku nozarē, kurš dažādo investīciju avotus banku nozarē.

Komentējot iespējamās darījuma cenas izmaiņas, PA vadītājs skaidroja, ka darījuma cenas iespējamā korekcija ir standarta prakse šāda veida darījumos. Ja investors samaksās vairāk nekā minētie 74 miljoni eiro, tad PA jeb valsts saņems vairāk. Bet, ja cenas korekcija būs uz leju, tad šie līdzekļi tiks ieguldīti bankas kapitālā, skaidroja Loginovs.

"Mūsuprāt, darījuma cena ir atbilstoša tirgus situācijai," sacīja PA valdes priekšsēdētājs.

Nosakot darījuma gala cenu, būtisks rādītājs būs bankas kapitāls šā gada beigās. PA vadītājam nav šaubu, ka izvirzītie rezultāti tiks sasniegti. Diez vai izdosies tos pārsniegt, taču korekcijai nevajadzētu būt, domā Loginovs.

Arī "Citadeles" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis sacīja, ka patlaban nav ne mazāko pazīmju, ka bankas šī gada darbības rezultāti varētu būtiski atšķirties no plānotā. Ir pieejami jau auditēti bankas sešu mēnešu darbības rezultāti, kā arī neauditēti trīs ceturkšņu rādītāji.

Beļavskis atzina, ka viņu nedaudz pārsteidz "ne pārāk profesionālie apgalvojumi", kas izskanējuši par iespējamām darījuma cenas lielām korekcijām. Fakti ļauj bankas vadībai būt pārliecinātai par šī gada rezultātu. Vienlaikus "Citadeles" vadītājs atzina, ka banka strādā ar pietiekami lielu kredītpotfeli.

PA apkopotie dati rāda, ka bankai "Citadele" kopumā tika sniegts valsts atbalsts 377,9 miljonu eiro apmērā - likviditātes atbalsts 203,7 miljoni eiro, valsts daļa bankas kapitālā 109,9 miljoni eiro un subordinētais kapitāls 64,3 miljoni eiro. Pašlaik valsts atbalsts bankā "Citadele" ir 174,2 miljoni eiro. Banka līdz šim ir atmaksājusi 203,7 miljonus eiro likviditātes atbalsta, kā arī procentu un citos maksājumos par valsts atbalsta izmantošanu samaksājusi 46,32 miljonus eiro. Līdz ar to valsts atbalsts bankā "Citadele", ja pieskaita samaksātos procentus un citus maksājumus, ir sarucis par 250 miljoniem eiro un ir 127,9 miljoni eiro.

Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, savulaik pārņemot no Valērija Kargina un Viktora Krasovicka grūtībās nonākušo "Parex banku", valsts atbalsts 2009.gadā bija 1,73 miljardi eiro. Pašlaik valsts atbalsts 2010.gada maijā atdalītajā "labajā" bankā "Citadele" ir 174,2 miljoni eiro, bet "slikto" aktīvu pārvaldītājā - "Reverta" - 759,3 miljoni eiro, kopumā sasniedzot 933,5 miljonus eiro.

Iepriekš:

"Citadeles" investoru vidū ir gan bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs, gan Ēģiptes miljardieris