Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Veicot pētījumu "Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze", pētnieki noskaidrojuši, ka Latvijas pilsonībai ir jākonkurē ar citu valstu pilsonībām - tai jābūt izdevīgai.

Šūpule pastāstīja, ka tie cilvēkiem, kuriem ir ciešas saites ar Krieviju, Latvijas pilsonība ir neizdevīga, jo Latvijas pilsonim, braucot uz Krieviju, ir vajadzīga vīza, bet nepilsonim tā nav nepieciešama. Piemēram, kāds 15 gadus vecs puisis norādījis, ka vienīgā Latvijas pilsonības iegūšanas atšķirība ir tā, ka ir vajadzīga vīza, braucot uz Krieviju, jo nepilsoņi brīvi var ceļot uz Eiropas Savienības valstīm un citur.

Kā norādīja Šūpule, redzama tendence, ka Latvijas pilsonības iegūšanas iemesls ir aizbraukšana no Latvijas. "Piemēram, īpaši jauniešu grupai ir raksturīga atvērta plānošana pēc principa "kas būs labāk, to arī izvēlēšos - ja Latvijas pilsonība būs vajadzīga, tad naturalizēšos"," pastāstīja pētniece.

Piederības sajūta kā arguments pilsonības iegūšanai, pēc Šūpules teiktā, nav tik izteikta. Sieviešu vidū sastopama vēlme iegūt stabilitāti, kas tiek saistīta arī ar pilsonības iegūšanu. "Kāda sieviete vēlējās iegūt pilsonību, lai varētu justies "kā cilvēks"," norādīja Šūpule.

Pētnieki ievērojuši, ka, ja ģimenes locekļi ir Latvijas pilsoņi, tas veicina arī nepilsoņa vēlmi naturalizēties.

Pētījumā novērots arī aizvainojums pret nepilsoņa statusu un vēlme iegūt Krievijas pilsonību. Nepilsoņa statuss tiek uztverts kā diskriminējošs. "Nepilsoņiem diskriminējošs šķiet pats fakts, ka šis statuss vispār tika ieviests. Diskriminācija nav saistīta ar ikdienas dzīvi," paskaidroja Šūpule.

Pētnieki iesaka ielūkoties Igaunijas pieredzē. No kaimiņvalsts varētu aizgūt, piemēram, iespēju apmaksāt latviešu valodas studijas, ja nokārtots naturalizācijas eksāmens. Tas varētu veicināt cilvēku motivāciju mācīties valsts valodu, kā arī nokārtot eksāmenu. Kā norādīja Šūpule, bezmaksas valodu kursi ļoti ātri aizpildās un nav skaidrs, cik efektīvi tie ir.

Pētniece arī norādīja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PLMP) vajadzētu vairāk domāt par to cilvēku informēšanu, kuri nelieto internetu. Pētījuma rezultāti parāda, ka cilvēki bieži vien nav izglītoti par naturalizēšanās prasībām. Piemēram, vairāki neatkarīgajā Latvijā dzimuši jaunieši pētniekiem pastāstījuši, ka viņu vecāki nokavējuši brīdi, līdz kuram bija iespējams pieteikties Latvijas pilsonībai, tāpēc spiesti paši naturalizēties.

Pētnieki aicina arī uz Latvijas pilsonības prestiža celšanu sabiedrībā, kā arī diskusiju un dialoga atbalstīšanu ar nepilsoņiem.

Deputāts Valdis Liepiņš (RP) norādīja, ka latviešu valodas kursus vajadzētu apvienot ar kultūras un vēstures studijām, tādējādi dodot nepilsoņiem ieskatu tajā, kam "gājusi cauri latviešu tauta". Tiem, kuri naturalizējas, vajadzētu saprast vēstures notikumus un to, ko nozīmē Latvijas pilsonība. Politiķis arī ierosināja, ka šādus integrētus kursus varētu organizēt PLMP paspārnē.

Liepiņš arī aicināja visus Saeimas deputātus un sabiedrību sarunāties savā starpā latviski, lai praktizētu valsts valodu. Viņš norādīja, ka bieža krievu valodā runājošo problēma ir tas, ka latviski runājošie nerunā ar viņiem latviski. To, pēc Liepiņa domām, vajadzētu mainīt. Latviski runājošajiem vajadzētu arī būt saprotošiem, ka bieži vien krievvalodīgie izvairās runāt latviski, jo kaunas no sava akcenta un nepareizas locījumu izmantošanas.

Deputāts Ivans Ribakovs (SC) savukārt norādīja uz naturalizācijas eksāmena sarežģītību, uzsverot, ka arī latvieši nezina, kā atbildēt uz visiem tā jautājumiem. Viņš arī pauda savu neizpratni par to, ka bērniem, kuri piedzimst Latvijā, mūsdienās ir speciāli jāpiesakās uz pilsonības saņemšanu. Ribakovs pastāstīja, ka, piemēram, Igaunijas praksē neatkarīgajā valstī dzimušiem bērniem jau automātiski tiek piešķirta Igaunijas pilsonība.

Pētījumā "Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze" notikusi gan teorētiska izpēte, gan diskusijas ar mērķgrupu. Pētnieki veikuši arī padziļinātās intervijas ar nepilsoņiem par viņu attieksmi pret statusu un naturalizāciju. Pašlaik nepilsoņi Latvijā sastāda 13% no kopējā iedzīvotāju skaita.