Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kopš 2013. gada 21. novembra valsts pārvaldes iestādes ir strādājušas, lai sniegtu būtisku ieguldījumu gan cietušo un viņu tuvinieku atbalsta nodrošināšanā, gan izstrādājušas nozīmīgas izmaiņas tiesību aktos, kas turpmāk paredzēs lielāku kontroli, augstāku kvalitāti un atbildību būvniecības procesā iesaistītajām pusēm.

Valsts kancelejā informēja, ka valsts piešķirtais finansiālais ieguldījums traģēdijas seku novēršanā ir 4,2 miljoni eiro, no kuriem pabalstos izmaksāti 2,7 miljoni eiro, sociālās rehabilitācijas un veselības aprūpes nodrošināšanai – attiecīgi 232 000 eiro un 112 000 eiro, savukārt ar kriminālprocesu saistītās izmaksas sastādījušas 1,3 miljonus eiro.

Cietušajiem, bojāgājušo tuviniekiem un ģimenēm bija iespēja saņemt psiholoģisko atbalstu, juridisko palīdzību, kā arī bija pieejams advokātu saraksts, kuri bez maksas piedāvāja savas konsultācijas.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, ziņojot par kriminālprocesa virzību, informēja, ka Valsts policijā ir uzsākts kriminālprocess par būvkonstrukciju nobrukumu, kura rezultātā cietuši 53 cilvēki, bojā gājuši 54 cilvēki un par cietušajiem atzīti 104 bojāgājušo tuvinieki. Tāpat kriminālprocess ir uzsākts pret SIA"Maxima Latvija", kur pēc konstatētiem darba aizsardzības noteikumu pārkāpumiem noticis nelaimes gadījums darbā ar četriem bojāgājušajiem.

A. Grišins norāda, ka Valsts policijas izmeklēšanas grupa strādā pilnā apjomā un ekspertīze ir sasniegusi noslēguma fāzi, tomēr amatpersona arī norādīja, ka būtiski ir ieguldīt darbu pie rūpīgas, korektas un pamatotas kriminālprocesa formālās puses nodrošināšanas, jo nedrīkst pieļaut nekvalitatīvu juridisko dokumentu izstrādi.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša klātesošos informēja par veiktajiem grozījumiem Būvniecības likumā, no kuriem par būtisku jauninājumu uzskatāma Būvniecības valsts kontroles biroja izveide. Grozījumi Būvniecības likumā paredz noteiktu būvniecības procesā iesaistīto personu atbildību, būvobjektu kontroli vēl būvniecības stadijā, būvspeciālistu kompetences pārbaudi ne retāk kā reizi piecos gados, kā arī paaugstinātu atbildību par būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā bojā gājuši vismaz divi cilvēki, piemērojot brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem līdzšinējo četru gadu vietā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis informēja par padarīto civilās aizsardzības stiprināšanas jomā, ziņojot, ka izstrādātais Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumprojekts ir būtisks solis, lai maksimāli nodrošinātu cilvēka, vides, infrastruktūras, īpašuma drošību un aizsardzību. Savukārt veiktie papildinājumi Civilās aizsardzības plānā nosaka jaunu iespējamo apdraudējumu – ēku un būvju sabrukšanu.

Biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja Regīna Ločmele–Luņova sanāksmes beigās izteica pateicību par valsts pārvaldes darbinieku ieguldīto darbu, izsmeļošas informācijas sniegšanu un centieniem atbildēt uz ikvienu biedrības pārstāvja jautājumu.