Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jaunais regulējums nosaka šādu uzņēmumu dibināšanas, darbības, likvidācijas, kapitāla daļu pārvaldības kārtību, kā arī sasniedzamo mērķu noteikšanu un darbības rezultātu izvērtēšanu. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums stāsies spēkā nākamā gada 1. Janvārī, pavēstīja Saeimas preses dienestā.

Jaunais regulējums aizstāj līdzšinējo likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Līdz šim katra ministrija savas kapitālsabiedrības pārvaldīja pēc saviem ieskatiem, taču jaunais likums noteiks vienotu kārtību efektīvākai valsts uzņēmumu pārvaldībai.

Grozījumi ievieš daļēji centralizētas valsts kapitāla daļu pārvaldības modeli. Līdz ar izmaiņām valsts kapitāla daļu turētājs turpmāk varēs būt ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, ko būs iecēlis Ministru kabinets. Valdībai būs arī jānosaka iestāde, kas turpmāk koordinēs valsts uzņēmumu pārraudzību un izstrādās vadlīnijas kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvai pārvaldībai, kā arī sniegs atzinumus attiecībā uz šo uzņēmumu darbību.

Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka no 2016. gada lielajos valsts uzņēmumos varēs veidot padomes. Tās varēs izveidot kapitālsabiedrības, kurās iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro, bet bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem eiro. Līdz šim valsts uzņēmumos padomes veidot nedrīkstēja. Padomes, kā arī valdes locekļu skaitu noteiks Ministru kabinets.

Tāpat valdībai līdz nākamā gada 1. jūlijam jānosaka kārtība, kā nominēt kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus.

Tāpat ieviesti konkrēti principi valsts uzņēmumu pārvaldītāju atlasei. Turpmāk par valdes vai padomes locekli varēs būt persona, kurai ir augstākā izglītība un kura nebūs sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī kurai nebūs atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai citu profesionālo darbību un kuru tiesa nebūs atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku. Līdzšinējais regulējums noteica, ka par valdes vai padomes locekli var būt persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina uzdevumu profesionālu izpildi. Tāpat kapitāla daļu turētājam būs jāizveido komisija, kurai būs pienākums izvērtēt amata kandidātus. Komisijā būs jāiekļauj arī neatkarīgi eksperti un nepieciešamības gadījumā arī novērotāji ar padomdevēja tiesībām.

"Šis likums ir izšķirošs mūsu valsts dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Komisija paveikusi apjomīgu darbu, lai ieviestu vienotus standartus un augsta līmeņa caurspīdīgumu valsts uzņēmumu pārvaldībā, tādējādi uzlabojot visa šī resursa kopējo atdevi gan valsts un pašvaldību budžetiem, gan arī ekonomikai kopumā. Jaunais likums attieksies uz visiem valsts uzņēmumiem, arī ostām un teātriem," iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Līdz ar grozījumiem noteikta jauna valdes locekļu darba samaksas un prēmēšanas kārtība, ņemot vērā uzņēmuma darbības rezultātus. Ministru kabinetam līdz 2016. gada 1. janvārim jānosaka valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikumi, ņemot vērā atalgojuma vidējo apmēru un sociālās garantijas vadībai līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās privātajā sektorā.

Saeimas deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, ka valdes vai padomes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos eiro, piemērojot tam koeficientu 10. Savukārt prēmija nedrīkstēs pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzību apmēru, bet padomes loceklim – viena mēneša atlīdzības apmēru.

Izmaiņas paredz arī jaunas prasības attiecībā uz informācijas atklātību – turpmāk pašam uzņēmumam vai valsts kapitālu daļu turētājam savā mājaslapā būs jāpublicē aktuālā informācija, tostarp ziņas par izmaksātajām dividendēm un veiktajiem maksājumiem valsts budžetā.

Jaunais likums ievieš pienākumu valsts kapitālsabiedrībām veidot vidēja termiņa stratēģijas. Tāpat grozījumi paredz dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtību, ņemot vērā uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģiju un sasniegtos rezultātus.