Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

To apliecina konkrētais balsojums – trešajā lasījumā tikai ceturtajai daļai Saeimas deputātu balsojot par esošās situācijas saglabāšanu, norādīts Valsts prezidenta preses dienesta paziņojumā.

Vienlaikus Valsts prezidents aicina Saeimu izvērtēt pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai to rezultātā nesamazinātos fizisko personu kreditēšanas pieejamība un lai tiktu turpināts valsts atbalsts dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, it īpaši lauku reģionos.

Līdz ar likumdošanas grozījumu izsludināšanu Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai vēstuli, kurā norāda uz riskiem, ko grozījumi var nodarīt Latvijas tautsaimniecībai. Valsts prezidents atzīst, ka pieņemtās izmaiņas ierobežos lielākās daļas hipotekāro kredītņēmēju rīcības brīvību, it īpaši ārpus Rīgas un reģionu centriem.

"Tā kā aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa būtiski pieaugs, sasniedzot pat 40% un paaugstināsies arī procentu likmes, hipotekārā kreditēšana kļūs praktiski neiespējama. Rezultātā būtiski samazināsies jau tā zemā darbaspēka mobilitāte reģionos un tiks veicināta iedzīvotāju emigrācija, kas jau šobrīd ir viens no lielākajiem apdraudējumiem Latvijas valsts nākotnei," pauž Valsts prezidents.

Valsts prezidents vēstulē arī atsaucas uz Latvijas Banku, kura uzskata, ka līdz ar to sašaurināsies jau šobrīd niecīgais kreditēšanas apjoms, lai gan tieši šobrīd Eiropas Centrālā Banka nolēmusi sākt mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas. Tas nozīmē tieši Latvijas tautsaimniecības attīstībai pieejamus finanšu līdzekļus aptuveni 560 miljonu eiro apmērā uz četriem gadiem.

"Arī Starptautiskais Valūtas fonds vērsis uzmanību uz šo jautājumu, norādot, ka grozījumi, kas samazinātu hipotekāro aizņēmēju un to galvinieku atbildību ķīlas vērtības apmērā, nozīmē ievērojamu hipotekārās kreditēšanas samazinājumu un procentu likmju kāpumu," vēstulē piebilst Andris Bērziņš.

Treškārt, Valsts prezidents vēstulē min pieredzi atsevišķos Amerikas Savienoto Valstu štatos, kuros ir līdzīgs regulējums. Tā pierāda, ka lielāka kļūst ne tikai aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa (tā var sasniegt 40–50%), bet arī paaugstinās hipotekāra kredīta procentu likmes un kredītu atmaksas disciplīna samazinās aptuveni par trešo daļu.

Neskatoties uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vienošanos no Maksātnespējas likuma grozījumu priekšlikumiem izslēgt šādu projektu, iepriekš atbalstīto priekšlikumu, kas paredzēja ieviest tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums, Saeima 25. septembrī šos grozījumus tomēr apstiprināja.

Saeima atbalstīja ierosinājumu ieviest nolikto atslēgu principu, kas gan būs attiecināms tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis. Tas nozīmē, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas.

Aģentūra LETA atgādina, ka oktobra sākumā Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nosūtīja vēstuli Bērziņam, aicinot neizsludināt grozījumus Maksātnespējas likumā, uzsverot, ka "nolikto atslēgu princips" būtiski apgrūtinās kredītu pieejamību, īpaši jaunajām ģimenēm, jo augstāka riska dēļ bankām nāksies palielināt obligātās pirmās iemaksas. Turklāt šāds princips ir pretrunā ar citām Latvijas likumu normām.

Savukārt Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija uzskata, ka Valsts prezidenta izsludinātie grozījumi Maksātnespējas likumā, kas nosaka maksātnespējas procesa administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām, radīs haosu maksātnespējas procesos, turklāt grozījumu mērķis joprojām neesot definēts.

"Administratoru asociācija norāda, ka nav skaidrs šo grozījumu patiesais mērķis, jo grozījumu rezultātā profesiju visticamāk pametīs liela daļa profesionāļu, tai skaitā advokāti. Ņemot vērā valsts amatpersonas ierobežojumus attiecībā uz amatu savienojamību un to, ka šobrīd profesijā praktizējošo personu vidējā izpeļņa ir 4000 EUR gadā, no kuriem aptuveni puse tiek novirzīti profesionālās darbības nodrošināšanai, paredzama strauja administratoru skaita samazināšanās. Savukārt strauja administratoru skaita samazināšanās radīs haosu, ņemot vērā administratoru piespiedu nomaiņu lielā skaitā maksātnespējas procesu," teikts asociācijas paziņojumā.

Administratoru asociācija par acīmredzamu uzskata, ka pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā nenodrošina administratora darbības efektivitātes palielināšanu. Turklāt valsts amatpersonas statusa noteikšana esot vērtējama tikai kā deklaratīva norma, kas nekādi neuzlabos administratora darbības efektivitāti un maksātnespējas procesā iesaistīto personu tiesību aizsardzību.

(papildināta ar pēdējām trim rindkopām)