Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Kārlis Eihenbaums atturējās nosaukt Krievijas "melnajā sarakstā" iekļauto Latvijas pilsoņu vārdus. Viņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvija izsaka nožēlu par šādu Krievijas rīcību, jo neredz tai nekādu loģisku pamatojumu, kāpēc tieši šīm personām ir liegta ieceļošana Krievijā.
"Acīmredzot Krievija vienkārši vadījusies pēc savas izpratnes ar motivāciju "nepalikt parādā" Latvijai. Šādu pieeju mēs neuzskatām ne par saprātīgu, ne konstruktīvu," norādīja Eihenbaums, piebilstot, ka par šo Krievijas lēmumu attiecīgās personas ir jau informētas.
Kā aģentūrai LETA apliecināja SAB preses pārstāve Iveta Maura, Maizītis ir informēts par šo faktu, taču tas netraucēs viņam turpināt veikt SAB direktora darba pienākumus.
Maizīša vadītais SAB savos pēdējos gada pārskatos ir norādījis uz Latvijas drošību apdraudošajām Krievijas interesēm. Pēdējā gada pārskatā SAB tika norādījis, ka Krievijai ir izdevies apvienot aktīvākos Latvijas krievu kopienas pārstāvjus un to aktivitātes lielā mērā ir saskaņotas ar Krievijas ārpolitiskajiem mērķiem. Izveidotais mehānisms, kā saņemt finansējumu no Krievijas, nodrošina prokrievisko organizāciju darbības Latvijā saskaņošanu ar Krievijas interesēm.
Hermanis aģentūrai LETA teica, ka viņa rīcībā nav informācijas par iekļaušanu Krievijai nevēlamo personu sarakstā. Hermanis Krievijā neesot bijis aptuveni četrus gadus un arī negrasoties turp doties, tādēļ viņu īpaši neinteresējot, vai viņš ir vai nav iekļauts šādā sarakstā.
Pašlaik starptautiski atzītākais Latvijas režisors pēc Krievijas agresijas Ukrainā šī gada martā atcēla savu piedalīšanos Maskavas Lielā teātra iestudējumā, norādot, ka Krievija ir kļuvusi par "visas starptautiskās sabiedrības slimību".
Hermanis Krievijā ir iestudējis vairākas izrādes. 2010. gadā viņa iestudētā izrāde "Šukšina stāsti" Krievijas nozīmīgākās teātra balvas "Zelta maska" pasniegšanas ceremonijā saņēma skates galveno apbalvojumu kā labākā lielās formas dramatiskā izrāde.
Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Judins bija galvenais virzītājs šī gada pavasarī pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas cita starpā noteica kriminālsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latviju rupju noniecināšanu. "Esam lēmuši iekļaut Krimināllikumā tiešu norādi uz varām, kuras noziedzīgi vērsušās pret Latviju un tās iedzīvotājiem, - Padomju Savienību un nacistisko Vāciju," tolaik skaidroja Judins.
Likuma izmaiņu pieņemšanas gaitā deputātam izcēlās saķeršanās ar "Saskaņas centru". Judins Saeimas sēdes debatēs par Krimināllikuma grozījumiem sacīja: "Es gribu atgādināt, ka Latvija tika okupēta, ka attiecībā pret Latviju notikusi agresija. (..) Tas ir fakts. Un, ja daži kolēģi vēlas turpināt diskusijas par to, turpināt apšaubīt, man gribētos pievērst jūsu uzmanību, ka arī imunitāte var nepasargāt dažus no jums, ja jūs to turpināsiet darīt."
Šī paziņojuma dēļ SC deputāts Sergejs Dolgopolovs vērsās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, uzskatot, ka Judins izteicis draudus, taču komisija pārkāpumus nesaskatīja.