Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Iepriekš šī gada vasarā Latvijas Banka prognozēja, ka IKP šogad augs par 3,3%.

Prognoze ir koriģēta uz leju, ņemot vērā, ka piepildījušās pavasarī pieminētās bažas par iespējamo negatīvo attīstības scenāriju un tālāku sankciju noteikšanu.

Arī nākamajā gadā Latvijas Banka sagaida, ka izaugsme būs salīdzinoši mērena, IKP pieaugumu prognozējot 2,7% apmērā, sacīja Rimšēvičs.

Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka Latvijas IKP 2014.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 2,9%, otrajā ceturksnī uzrādot 3,5% pieaugumu pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, kas joprojām ir viena no straujākajām izaugsmēm eirozonas valstu vidū un ir tuva iepriekš prognozētajiem 3,3%.

"Kopš gada sākuma ir novērotas dažas pazīmes tam, ka ekonomikas izaugsme pakāpeniski bremzējas. Par to liecināja apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide, kas pirmajā pusgadā bija tikai par 0,6% lielāka nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, ko noteica gan iekšēji faktori – kā joprojām jūtamais negatīvais "Liepājas metalurga" efekts, gan arī ārējās norises, kas pakāpeniski sāka ietekmēt Latvijas eksporta rādītājus. Arī dzelzceļā pārvadāto un ostās pārkrauto kravu apjomu dinamika pēc neliela uzlabojuma pirmajā ceturksnī turpmākajos mēnešos turpināja samazināties," skaidroja Rimšēvičs.

Savukārt galvenais ekonomikas dzinējspēks 2014. gada pirmajā pusgadā ir bijis privātais patēriņš jeb mājsaimniecību tēriņi, kas atspoguļojas tirdzniecības un pakalpojumu nozaru salīdzinoši spēcīgajos izaugsmes rādītājos. Arī būvniecības nozare šā gada pirmajā pusgadā sniedza būtisku pienesumu IKP izaugsmē, informēja Rimšēvičs.

"Skaidrs, ka privātā patēriņa izaugsme nespēs ilgstoši uzturēt šo tempu. Ārējo norišu kontekstā vājinoties eksporta rādītājiem, vājināsies arī uzņēmumu pelnītspēja, kas mazinās to rocību radīt jaunas darbavietas un kāpināt atalgojumu. Tādēļ vidējā termiņā ir kritiski nepieciešams sekmēt un kāpināt izaugsmi eksportā," sacīja Rimšēvičs.

Viņš piebilda, ka, runājot par Latvijas ekonomikas tālāko izaugsmi, šā brīža prognozēšanas nenoteiktības pakāpe ir samērā augsta, īpaši tas attiecas uz ārējās vides aspektiem.

Latvijas Banka šogad prognozē 0,7% vidējo inflāciju. Iepriekš jūnijā Latvijas Banka prognozēja, ka 2014. gada vidējā inflācija būs 1,1%.

I.Rimšēvičs norādīja, ka inflāciju šobrīd lejupvērsti ietekmē Krievijas noteiktās pārtikas produktu sankcijas.

"Inflāciju būtiski ietekmē ne vien pasaules pārtikas un naftas cenu dinamika, neradot spiedienu uz inflāciju, bet arī ļoti nelielais patēriņa cenu kāpums galvenajās Latvijas importa partnervalstīs," piebilda Rimšēvičs.