Šo likumprojektu atbalstīja 30 koalīcijas deputāti, pret balsoja 39 dažādu frakciju pārstāvji, bet vēl astoņi koalīcijas parlamentārieši atturējās. Balsojumā nepiedalījās desmit deputāti.
Pirms nedēļas parlaments jau noraidīja līdzīgu nacionālās apvienības iniciatīvu. Noraidītie grozījumi paredzēja pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi, ieguldījumiem kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai arī saistībā ar pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi.
Pēc likumprojekta noraidīšanas VL-TB/LNNK atkārtoti iesniedza grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzēja uz laiku pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apdraudējuma novēršanas nolūkā.
Nacionālās apvienības deputāti likumprojekta anotācijā uzsver: persona, kas saņēmusi uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi, iegūst termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, vienlaikus iegūst tajā arī noteiktu ekonomisku ietekmi un arī iespēju ietekmēt Latvijā notiekošos politiskos un sociālos procesus, kā arī iespēju ietekmēt publiskās informācijas apriti. "Tas nav mazsvarīgi, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kas apdraud mieru visā Eiropā, un statistiku, kas liecina, ka lielāko daļu no termiņuzturēšanās atļaujām atbilstoši iepriekšminētajam punktam izsniedz tieši Krievijas pilsoņiem," piebilst likumprojekta autori.
Situācijā, kad militārā konflikta virzība un ilgums nav paredzami, Latvijai nevajagot lieki riskēt un radīt sev papildu nacionālās drošības apdraudējumus, tāpēc likumprojektā tika piedāvāts pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu, "kamēr turpinās starptautisko tiesību normu pārkāpšana no Krievijas puses, veicot agresiju pret Ukrainu".
VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītāja Ināra Mūrniece aģentūrai LETA norādīja, ka nacionālā apvienība turpinās uzstāt uz šādām izmaiņām termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā. Viņa arī sacīja, ka šodien jau vairāk deputātu atbalstīja nacionālās apvienības rosināto likumprojektu. VL-TB/LNNK iesniegs līdzīgus priekšlikumus, norādīja Mūrniece, piebilstot, ka tas varētu nenotikt līdz nākamajai sēdei.
Jau iepriekš koalīcijas partneri bija atturīgi pret šo nacionālās apvienības priekšlikumu. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš uzsvēra, ka pirms īsa laika jautājums par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību jau tika apskatīts. Pašreizējais VL-TB/LNNK piedāvājums nav balstīts uz faktiem, bet gan ir politisks solis, uzskata politiķis. Arī "Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis iepriekš sacīja, ka pavisam nesen, 1.septembrī, jau stājās spēkā izmaiņas šajā regulējumā. Pagājis pārāk īss laiks, lai varētu novērtēt, kā šīs izmaiņas darbojas, pauž Zaķis.
Jau ziņots, ka 1.septembrī stājās spēkā Saeimas maijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju. Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Imigrācijas likumā sākotnēji paredzēja šo darījumu slieksni noteikt 150 000 eiro apmērā. Parlamentārieši nolēma palielināt šo slieksni, kā arī vienojās atteikties no iepriekš paredzētās kvotu sistēmas.