Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šis ir viens no risinājumiem, kādu redz skolotāji, lai uzlabotu eksāmena kvalitāti, vērtēšanas metodiku un rezultātu ticamību, raksta LETA.

Par latviešu valodas un literatūras eksāmena teorētiskās, tas ir, gramatikas pārbaudes daļas samazināšanas iespējām norādījusi arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, kura uzskata, ka centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā ir pārāk formāls, tāpēc ideja par atgriešanos pie domraksta neesot zemē metama. Viņa norādīja, ka tieši ar domraksta palīdzību vislabāk var pārbaudīt skolēnu zināšanas šajos mācību priekšmetos, loģiku, stila izjūtu.

Ar ideju pārskatīt centralizētā latviešu valodas un literatūras eksāmena saturu skolotāji vēstulē vērsās pie Druvietes. Tomēr, kā norādīja ministre, visi priekšlikumi kopā ar skolotājiem jau tikuši izskatīti.

Pedagogi vēstulē uzsvēra, ka 2014. gada centralizētā eksāmena saturs bijis neizsvērts, neievērojot 9. un 12. klases pārbaudes darbu pēctecību.

"Piemēram, 9. klases skolēni par pieturzīmēm pietiekami komplicētos desmit teikumos ar dažādām likumībām saņem vienu punktu, ja pareizs ir viss teikums. Savukārt, ja skolēns 12. klases centralizētajā eksāmenā interpunkcijas uzdevumā ieliek kaut aiz katra vārda pieturzīmes, bet viena no tām ir pareiza, skolēns arī saņem vienu punktu," uzsvērts LVLSA vēstulē Druvietei.

Tāpat neesot skaidrs, kāpēc eksāmena otrajā daļā līdzās saziņas kompetencei nav jāveic teksta valodas līdzekļu analīze kā sistēma, kas ir viens no 12. klases eksāmena programmas jautājumiem, bet tā vietā jāskaidro frazeoloģismi, jāidentificē divu svešvārdu jau dotās nozīmes, jāizraksta un jāpamato trīs vienādas morfoloģiskās formas. Šie uzdevumi pēc grūtības pakāpes atbilst devītajai, nevis 12. klasei.

Skolotājus uztrauc fakts, ka atsevišķos gadījumos eksāmena rezultātus nevar uzskatīt par godīgiem un ticamiem. Nereti vērojama nekonsekvence, kad pēc ideāli izpildītas pirmās daļas, kur skolēniem jāuzrāda interpunkcijas un ortogrāfijas zināšanas, otrā un trešā daļa izpildīta ļoti kļūdaini un nesakarīgi.

Tiek norādīts, ka skolotāji konstatē arī dažādas krāsas tintes vienā eksāmena darbā.

Tāpēc LVLSA piedāvā atteikties no eksāmena pirmās daļas, jo ortogrāfijas, vārddarināšanas un interpunkcijas prasmes iekļautas gan viedokļa rakstā, gan arī trešās daļas pārspriedumā.

Skolotāji piedāvā detalizētāk izstrādāt eksāmena otro daļu, uzsverot teksta izpratnes valodas morfoloģisko, leksisko un sintaktisko līdzekļu analīzi, tajā skaitā pieturzīmju pamatojumu komunikatīvajā aspektā. Savukārt pārspriedums ir būtisks un nepieciešams uzdevuma veids, jo īpaši, ja argumentācijai izmantojama latviešu un cittautu literatūra un kultūras fakti.

Druviete norādīja, ka LVLSA vēstule izskatīta gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan Valsts izglītības satura centrā, tāpēc pēc kāda laika varētu tikt lemts par rīcības virzienu izstrādi.