10.09.2014 16:08

Dombrovskim Eiropas Komisijā tiek viceprezidenta vieta

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
 Dombrovskim līdz ar EK viceprezidenta amatu uzticēta atbildība par Eiropas Savienības eiro un sociālā dialoga nozari. Dombrovskim līdz ar EK viceprezidenta amatu uzticēta atbildība par Eiropas Savienības eiro un sociālā dialoga nozari. www.foto.delfi.lv/LETA

Eiropas Komisijas (EK) nākamais prezidents Žans Klods Junkers 10. septembrī paziņojis par komisāru portfeļu sadalījumu jaunajā komisijā, kurā bijušajam Latvijas premjerministram Valdim Dombrovskim ticis viens no viceprezidenta amatiem.

No sešiem viceprezidentu amatiem četri tikuši bijušajiem premjeriem – Dombrovskim, Jirki Katainenam (Somija), Andrusam Ansipam (Igaunija) un Alenkai Bratušekai (Slovēnija), pārējie divi amati tikuši Kristalinai Georgijevai no Bulgārijas un Fransam Timmermansam no Nīderlandes, vēsta LETA.

Dombrovskim līdz ar EK viceprezidenta amatu uzticēta atbildība par Eiropas Savienības eiro un sociālā dialoga nozari.

Kā viceprezidents eiro un sociāla dialoga lomā Dombrovskis cieši sadarbosies ar citiem viceprezidentiem. Savā atbildības jomā viņš vadīs un koordinēs darbu ar vairākiem komisāriem – ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāru Pjēru Moskovisī, nodarbinātības, sociālo lietu, kvalifikācijas un darbaspēka mobilitātes komisāri Marianni Teisenu, finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāru Džonatanu Hilu, iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu nozares komisāri Elžbetu Beņkovsku, reģionālās politikas komisāri Korinu Krecu un tieslietu, patērētāju aizsardzības un dzimumu vienlīdzības komisāri Veru Jourovu.

"Šajos bezprecedenta laikos Eiropas pilsoņi gaida no mums rezultātus. Pēc ekonomisko grūtību un bieži vien sāpīgo reformu gadiem eiropieši sagaida strādājošu ekonomiku, noturīgas darbavietas, lielāku sociālo aizsardzību, drošākas robežas, enerģētisko drošību un digitālas iespējas," paziņoja Junkers.

"Šodien es iepazīstinu ar komandu, kas nostādīs Eiropu atpakaļ uz ceļa darbam un izaugsmei. Jaunajā Eiropas Komisijā forma seko funkcijai. Mums ir jābūt atvērtiem pārmaiņām. Mums ir jāparāda, ka komisija var mainīties. Šodien es jums prezentēju politisku, dinamisku un efektīvu Eiropas Komisiju, kas ir gatava dot Eiropai jaunu startu. Es portfeļus esmu piešķīris cilvēkiem, nevis valstīm. Es laukumā nolieku 27 spēlētājus, no kuriem katram ir spēlējama konkrēta loma – tāda ir mana uzvarošā komanda."

Britu finanšu laikraksts "Financial Times" atzīmē, ka vadošajos ekonomiskajos posteņos Junkers iecēlis savus centriski labējos sabiedrotos, līdz ar to vienīgajam centriski kreisā spārna pārstāvim Francijas komisāram Pjēram Moskovisī varētu būt grūtības ietekmēt Eiropas politikas virzības ekonomiskās krīzes pārvarēšanā.

Bijušais Francijas finanšu ministrs Moskovisī ieņems ekonomikas komisāra amatu, taču ap viņu pulcēsies politiķi, kuriem ir fiskālās disciplīnas atbalstītāju reputācija.

Savukārt bijušā Nīderlandes ārlietu ministra Timmermansa nozīmēšana EK "pirmā viceprezidenta" amatam, kas tiek raksturots kā EK prezidenta labā roka un kā uzdevums būs nodrošināt, lai jaunā komisija koncentrējas uz galvenajām prioritātēm, pēc FT novērtējuma, uzskatāma par skaidru vēstījumu par eiroskeptisma pieaugumu Eiropas Savienībā (ES).

Timmermansa valdība bija viena no aktīvākajām balsīm, kas iestājas par lielākas varas saglabāšanu nacionālajās galvaspilsētās, nevis pilnvaru nodošanu Briselei, raksta avīze.

Junkers jaunajiem viceprezidentiem solījis plašas pilnvaras. "Viceprezidenti vadīs projektu komandas, vadot un koordinējot vairāku komisāru darbu," teikts Junkera paziņojumā.

Vienu no kārotākajiem krēsliem EK ieguvusi Lielbritānija, kuras izvirzītais mazpazīstamais konservatīvo kandidāts lords Džonatans Hils uzraudzīs bloka finanšu pakalpojumu sektoru.

Jauno EK sagaida milzīgi izaicinājumi. Pēc eirozonas krīzes pārvarēšanas bez eiro valūtas sabrukuma Eiropas valstu ekonomikas balansē uz recesijas un deflācijas robežas. Būtiskas bažas sagādā arī lielais bezdarbs, īpaši jauniešu vidū, tādās valstīs kā Spānija, Grieķija un Itālija.

EK arī jāatjauno sabiedrības uzticība Briselei, par kā nepieciešamību liecina eiroskeptisko partiju bezprecedenta panākumi maijā notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās.

Savukārt lielāko ārpolitikas izaicinājumu ES sagādā krīze Ukrainā un attiecības ar Krieviju.

EK sastāvs būs formāli jāapstiprina Eiropas Parlamentam, kur balsojums paredzēts oktobrī. Jaunā komisija darbu sāks novembrī.