09.09.2014 11:22

PVD vadītājs: Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumi sāk dot rezultātu, taču inficēšanās risks joprojām ir augsts

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
PVD vadītājs: Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumi sāk dot rezultātu, taču inficēšanās risks joprojām ir augsts arhīvs

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) ierobežošanas pasākumi sāk dot rezultātu, intervijā Latvijas Radio sacījis Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, ka aptuveni pusotru nedēļu mājas cūkām nav konstatēti jauni inficēšanās gadījumi, raksta nozare.lv. Slimība gan lēnām turpina izplatīties inficējot mežacūkas. Katru nedēļu tā tiek konstatēta piecām līdz deviņām mežacūkām, bet tas notiek teritorijās, kur jau iepriekš šī slimība bija.

Balodis uzsvēra, ka pašlaik vēl nevar runāt par ĀCM apturēšanu. Joprojām ir augsts risks, ka slimība turpinās izplatīties Latvijā un tālāk Eiropā. Ja netiks īstenoti pasākumi mežacūku populācijas samazināšanai, slimība turpinās savu ceļu. Ja mežacūku skaits tiks būtiski samazināts, tad slimības izplatība būs lēna un vienā brīdī tā apstāsies.

PVD vadītājs gan uzsvēra, ka cilvēki ĀCM citās Latvijas daļās var ievazāt vienas dienas laikā ar inficētiem produktiem.

Kā ziņots, lai efektīvāk varētu ierobežot un apkarot ĀCM, Eiropas Komisijai (EK) būtu jārod līdzfinansējums 75 % apmērā no bīstamās slimības ierobežošanas pasākumu izmaksām Latvijā, šodien Briselē tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) veselības komisāru Tonio Borgu, aicinājis Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

EK līdzfinansējums nepieciešams, lai atbalstītu biodrošības pasākumu īstenošanu ĀCM skartajās teritorijās, jo bīstamā infekcijas slimība turpina izplatīties vairākās ES dalībvalstīs un apdraud ES cūkkopības nozari. Latvija prasa EK līdzfinansēt arī mobilās dzīvnieku blakusproduktu sadedzināšanas iekārtas un iekārtas virusoloģiskajiem izmeklējumiem iegādi.

Savukārt ES veselības komisārs Tonio Borgs zemkopības ministru informēja, ka par šiem jautājumiem tiks spriests 11. septembrī, kad EK un Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas veterinārijas speciālisti tiksies ar EK Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta atbildīgajiem ekspertiem, lai spriestu par vienotu ĀCM apkarošanas un uzraudzības pasākumu īstenošanu minētajās valstīs.

Kā ziņots, kopumā šogad ĀCM kontroles pasākumiem no budžeta apakšprogrammas "Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai" piešķirti 2 688 866 eiro, no kuriem līdz 26. augustam izlietoti 646 776 eiro.

Līdz šim ĀCM Latvijā skāris 66 mājas cūkas 30 piemājas saimniecībās un vienā cūku fermā, bet kopumā iznīcināta 521 mājas cūka. ĀCM konstatēts mājas cūkām trīs novadu desmit pagastos. Tāpat ĀCM ir skāris 75 mežacūkas desmit novados un 21 šo novadu pagastā.

ĀCM Latvijā tika konstatēts 26. jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.

Pēc nedēļas, slimībai izplatoties, Saeima izsludināja ārkārtas situāciju, kas no 2. jūlija līdz 1. oktobrim noteikta Aglonas, Krāslavas, Dagdas, Zilupes un Ciblas novadā, Daugavpils novada Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Laucesas, Maļinovas, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Tabores, Vecsalienas un Višķu pagastā, Rēzeknes novada Kaunatas, Mākoņkalna un Pušas pagastā un Ludzas novada Brigu, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas un Rundēnu pagastā.

Pēc ĀCM gadījuma konstatēšanas Valkas novadā ārkārtas situācijas zona 22. jūlijā izsludināta arī Rēzeknes, Ludzas, Alojas, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Valkas, Burtnieku, Kocēnu, Beverīnas, Strenču, Priekuļu, Raunas, Smiltenes, Apes, Alūksnes, Viļakas, Balvu, Rugāju, Baltinavas, Kārsavas, Preiļu un Riebiņu novadā.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra informāciju, patlaban noteiktajā ĀCM ārkārtējās situācijas teritorijā uz šā gada 1. jūliju reģistrētas 91 325 cūkas 5271 novietnē.