Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pērn Latvija Globālās konkurētspējas reitingā ieņēma 52. vietu, bet vēl pirms gada bija 55. vietā.

No Baltijas valstīm konkurētspējīgā joprojām ir Igaunija, kas reitingā atrodas 29. vietā, gada laikā pakāpjoties par trim pozīcijām. Savukārt Lietuva reitingā pakāpusies septiņām pozīcijām – līdz 48. vietai.

Līderpozīcijas starp gandrīz 150 apsekotajām pasaules ekonomikām globālajā konkurētspējas indeksā saglabā Šveice, kurai līdzīgi kā pērn seko Singapūra. Uz trešo vietu ir pakāpusies ASV, kurai seko Somija, Vācija, Japāna, Honkonga, Holande un Lielbritānija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu desmitnieku noslēdz Zviedrija.

Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma datus par Latviju ieguva un iesniedza "SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centrs.

"Atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam par visproblemātiskākajiem faktoriem biznesa veikšanai Latvijā 2014./2015. gadā atzīta neefektīva valdības birokrātija, kam seko nodokļu likumdošana un pārvalde, pieeja finansējumam, korupcija un salīdzinoši slikti izglītots darba spēks," norāda "SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Reitings veidots pēc WEF aprēķinātā valstu konkurētspējas indeksa, kurā izmantoti gan publiski pieejamie dati, gan biznesa līderu aptaujas. Indeksa aprēķināšanā izmantotas 12 kritēriju grupas, kas izvērtē katras valsts institūcijas, infrastruktūru, makroekonomisko stabilitāti, veselības aprūpi un pamatizglītību, augstāko izglītību un pieaugušo apmācību, preču tirgus efektivitāti, darba tirgus efektivitāti, finanšu tirgus attīstības pakāpi, tehnoloģiju attīstību, tirgus lielumu, biznesa attīstības līmeni un inovācijas.

Vērtējot šos indikatorus atsevišķi, salīdzinoši vislabāk Latvijai ir klājies attiecībā uz darba tirgus efektivitāti, kur Latvija ieņem 17. vietu. Šī indikatora komponentēs "algu noteikšanas elastība", "algas un produktivitātes proporcija" un "sieviešu iesaiste darba tirgū salīdzinājumā ar vīriešiem" Latvija ieņem attiecīgi 6., 13. un 21. vietu pasaulē.

Savukārt salīdzinoši viszemāk Latvijai novērtētas tādas kritēriju grupas kā "tirgus lielums" (95. vieta), "inovācijas" (70. vieta) un "biznesa vide" (61. vieta).

Pēc Saukas teiktā, inovācijās vislielākā problēma Latvijā atbilstoši globālajam konkurētspējas ziņojumam ir zinātnieku un inženieru pieejamība (tikai 106. vieta pasaulē), "augsto tehnoloģiju produktu iepirkums no valsts puses" (92. vieta), "uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā" (74. vieta) un "universitāšu un industrijas sadarbība pētniecībā" (63. vieta).

Neskatoties uz to, šajā kritēriju grupā ir pietiekoši augsti novērtēta zinātniski pētniecisko institūciju kvalitāte (43. vieta), savukārt pēc ppatentu pieteikumu skaita uz miljons iedzīvotājiem Latvija ieņem 37. vietu.

Kritēriju grupā "tirgus lielums" visaugstāk novērtētākā komponente ir "eksports procentos no IKP" (31. vieta), savukārt starp viszemākajiem - vietējā un starptautisko tirgus lieluma indeksi (attiecīgi 96. un 83. vieta).

"Vietējo piegādātāju kvantitāte" (108. vieta), "klāsteru attīstība" (90. vieta), "vērtību ķēdes dziļums" (77. vieta) un "ražošanas procesa kvalitāte" (66. vieta) atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam ir problemātiskākie faktori attiecībā uz kritēriju grupu "biznesa attīstības līmenis".

Salīdzinoši zemu globālajā konkurētspējas ziņojumā novērtēti arī tādi kritēriji kā "institūcijas" (51. vieta) un "infrastruktūra" (47. vieta).

No institūciju kritēriju grupas viszemāk novērtētā komponente ir "tiesiskā regulējuma efektivitāte" (tikai 116. vieta), savukārt salīdzinoši augsta vieta ir komponentei "organizētā noziedzība" (34. vieta), proti, tās ietekme ir salīdzinoši neliela.

Savukārt infrastruktūras kritēriju grupā viszemāk novērtēta ceļu kvalitāte (108. vieta).

Pārējās kritēriju grupās globālajā konkurētspējas ziņojumā Latvija novērtēta no 30. līdz 36. vietai pasaulē.