To šorīt telekanālā LNT pastāstīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Šteinbuka atzīmēja, ka pēc 2013.gada datiem ar Krievijas embargo tiek skarts Latvijas eksports 50 miljonu eiro vērtībā, aptuveni pusi no kura veido piens un tā produkti. EK nesegs visus Latvijas lauksaimniekiem nodarītos zaudējumus, bet no Eiropas var cerēt uz Latvijas valdībai līdzvērtīgu atbalstu, bet varbūt arī vairāk, stāstīja EK pārstāve un uzsvēra, ka "Brisele ļoti labi apzinās Baltijas valstu piensaimnieku problēmas".
EK pārstāve informēja, ka tiekot izskatīts divu veidu atbalsts: īstermiņa atbalstā varētu tikt piešķirti līdzekļi intervencei, lai iepirktu un uzglabātu piena pulveri un sviestu un nepārblīvētu tirgu, bet ilgtermiņa atbalsts varētu paredzēt subsīdijas.
Šteinbuka vienlaikus uzsvēra, ka uzņēmējiem jāpaļaujas ne vien uz valsts un ES atbalstu, bet arī jāmeklē jauni produkcijas noieta tirgi. Šteinbuka tāpēc paslavēja Latvijas valdību, ar kuras atbalstu Latvijas piensaimniecības uzņēmēji mēģina apgūt Ķīnas tirgu.
Lēmumi par ES iespējamo atbalstu piensaimniekiem ir gaidāmi zemkopības ministru sanāksmē 5.septembrī, savukārt 18.septembrī Latvijā viesosies ES lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs.
28.08.2014 10:30
EK pārstāve: Eiropa nesegs visus Latvijas lauksaimniekiem ar embargo nodarītos zaudējumus
Autors LETA
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka
foto.lu.lv
Latvija var cerēt uz Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniekiem pēc Krievijas embargo ieviešanas atsevišķām pārtikas precēm, taču tas nesegs visus Latvijas zemniekiem nodarītos zaudējumus.