To mērķis ir ar Civilprocesa likumā noteiktiem prasības nodrošinājuma līdzekļu palīdzību, tos negodprātīgi piemērojot no atsevišķu tiesu puses, novērst gan reiderisma gadījumus, gan arī apdraudējumu vārda brīvībai.
"Lai arī šodien komisijas sēdē no Tieslietu ministrijas un atsevišķu ekspertu puses izskanēja viedoklis, ka ar Civilprocesa likumu viss ir kārtībā un problēma galvenokārt ir tā piemērošanā, uzskatu, ka likumdevējam esošais regulējums ir jāpārskata. Kamēr likums pieļauj, ka ar tiesas lēmumiem tiek izputināti godīgi uzņēmumi un apspiesta vārda brīvība, deputātu uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai šāda likumu interpretācija un tiesu prakse vairs nebūtu iespējama," Saeimas preses dienesta paziņojumā norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
"Mūsu tieslietu sistēmai acīmredzamas grūtības sagādā tā saucamā stratēģisko prasību atpazīšana vai arī nevēlēšanās to darīt. Tās ir lietas, kurās pieteikuma iesniedzēja mērķis nav panākt sev labvēlīgu tiesas nolēmumu, bet gan vajāt un iebiedēt, piemēram, kādu mediju, nevalstisku organizāciju, dažkārt arī komersantu, lai citiem nerastos vēlēšanās vērsties pret nelikumīgu rīcību. Tiesām būtu jāspēj atpazīt šāda rakstura lietas," uzsver komisijas vadītāja.
Deputāti uzsvēra, ka risinājums problēmai vismaz daļēji jārod vēl šī parlamenta sasaukuma laikā, atlikušo divu mēnešu laikā veicot neatliekamos grozījumus Civilprocesa likumā. Komisija uz nākamo šim jautājumam veltīto sēdi plāno sanākt pēc divām nedēļām. Viens no jaunās likumdošanas iniciatīvas aspektiem būtu noteikt, ka civillietās par goda un cieņas aizskaršanu kā prasījuma nodrošinājumu nevar noteikt atbildētāja aktīvu apķīlāšanu.
Gan Juridiskās komisijas deputāti, gan jaunievēlētais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš apņēmās uzņēmumu prettiesiskas pārņemšanas un stratēģisko prasību problēmu uzsvērt gan septembra sākumā gaidāmajā ikgadējā Latvijas tiesnešu konferencē, gan tuvākajā Tieslietu padomes sēdē.
Ārvalstu investoru padomes pārstāvis deputātiem komisijas sēdē uzsvēra, ka tiesu prakse prasības nodrošinājuma piemērošanā ir tikai aisberga redzamā daļa – problēma ir daudz plašāka un tās būtība ir uzņēmumu ierobežotās iespējas efektīvi aizsargāt savas tiesības Latvijas tiesās, kas grauj Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju.
Saeimas Juridiskā komisija plašā ekspertu un amatpersonu lokā diskutēja par nepieciešamo rīcību, lai pilnveidotu prasības nodrošinājuma institūtu, kā arī vērtēja līdzšinējo tiesu praksi prasības nodrošinājuma piemērošanā un atcelšanā.
Komisijas sēde tika sasaukta, ņemot vērā vairāku uzņēmēju, tostarp AS "Cits medijs", kā arī SIA "NP Foods" un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas paustās bažas saistībā ar prettiesiskiem kapitāldaļu pārņemšanas jeb tā sauktā reiderisma gadījumiem Latvijā un ar nepilnībām prasības nodrošināšanas atcelšanas institūta piemērošanā.
Saeima tieslietu ministra amatā apstiprinājusi Gaidi Bērziņu
Tiesa apķīlā žurnāla "Ir" izdevēja aktīvus 23 000 eiro apmērā