Līdz ar to beidzās 1990. gada 4. maijā pieņemtajā deklarācijā "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" noteiktais pārejas periods valstiskās neatkarības atjaunošanā.
AP likumu pieņēma, "apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990. gada 4. maija deklarāciju, 1991. gada 3. marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991. gada 19. augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990. gada 4. maija deklarācijas 9. punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā".
Līdz ar to 1991. gada 21. augustā AP noteica, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversme. Par spēku zaudējušu tika atzīts 1990. gada 4. maija deklarācijas 5. punkts, kas noteica pārejas periodu Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanai "de facto".
Konstitucionālais likums, kas stājās spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, noteica, ka līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē AP, un Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi.
Konstitucionālo likumu parakstīja AP priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un AP sekretārs Imants Daudišs.
Kā pirms vairākiem gadiem sarunā ar aģentūru LETA atcerējās kādreizējais AP deputāts Juris Bojārs, likuma tekstu uzrakstīja deputāts Andrejs Krastiņš. Likums tika pieņemts ātri un bez diskusijām. "Padomju impērija bija sabrukusi, Latvijai bija jāpasludina sava valstiskā neatkarība, tur nebija par ko diskutēt," teica Bojārs. Viņš uzsvēra, ka par šo likumu, tātad par Latvijas valstisko neatkarību, nekad nav balsojuši AP deputāti – interfrontisti.
Konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" 1991. gada 21. augustā Latvijas AP pieņēma plkst. 13, un jau plkst. 14.10 padomju armijas desantnieki, kuri visu rīta cēlienu bija biedējuši rīdziniekus gan ar bruņumašīnu rēkoņu, gan dūmu svecēm, aizvācās no Doma laukuma. Viņus, visticamāk, jau bija sasniegusi ziņa, ka pučs Maskavā ir izgāzies, armija pārgājusi Krievijas AP jeb "Baltā nama" aizstāvju pusē.
Plkst. 19.45 padomju armijnieki izvācās no Latvijas Televīzijas ēkas, bet plkst. 20.30 sāka nest ārā savas dzelzs gultas arī no Radio nama. Doma laukumā sanākušie rīdzinieki zaldātus pavadīja ar dziesmu "Projām jāiet, projām jāiet, es nevaru šeit palikt!".