Latvijā dzimušo skaits pagājušajā gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 699 jaundzimušajiem un bija 20 596 bērni. Savukārt Lietuvā un Igaunijā tas samazinājās attiecīgi par 574 un 525 bērniem, turklāt Igaunijā dzimušo skaits samazinās jau trešo gadu pēc kārtas. Pērn Igaunijā piedzima 13 531 mazulis, bet Lietuvā – 29 885.
Pēc CSP datiem, augstākā dzimstība Baltijas valstīs bija 1986. un 1987. gadā, kad gadā piedzima divas reizes vairāk bērnu nekā šobrīd. Summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim, Latvijā bija 2,2, Lietuvā – 2,1, bet Igaunijā 2,3 (vēlamais koeficients, lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa, ir 2,1–2,2 bērni).
Šobrīd Latvijā dzimstības pieaugums galvenokārt ir saistīts ar to, ka sievietes, kas dzimušas 80. gadu beigās, sasniedz vecumu, kad sievietei dzimst pirmais bērns (2013. gadā – 26,9 gadi), turklāt šo sieviešu skaits – līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā – ir salīdzinoši liels. Tomēr pārējās Baltijas valstīs dzimstības pieaugums netiek novērots.
2013. gadā summārais dzimstības koeficients Latvijā pieauga līdz 1,52, sasniedzot Igaunijas līmeni, taču tur šis rādītājs pēdējos gados samazinās. Arī Lietuvā, tāpat kā Igaunijā, summārais dzimstības koeficients 2013. gadā samazinājās, taču tas joprojām bija augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs – 1,59.
Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, kur kopumā 2012. gadā dzimstības koeficients bija tikai 1,57 (augstākais Īrijā – 2,05), Latvijā šis rādītājs joprojām ir pārāk zems normālai paaudžu nomaiņai, atzīst Centrālā statistikas pārvalde.
Summārais dzimstības koeficients Baltijas valstīs 2005.–2013. gadā:
