Aizsardzības ministrija rēķinās ar nākotnes demogrāfijas prognozēm, kas ietekmēs visas nozares, ne tikai aizsardzību.
Ministrijā skaidroja, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāva nodrošināšanai ir sākti trīs galvenie virzieni, proti, Jaunsardzes darbības paplašināšana, kas vienlaikus ir sava veida kadru kalve arī glābšanas dienestiem un policijai. Tāpat sākta Zemessardzes lomas būtiska palielināšana un aktīvāks darbs ar rezervistiem.
Demogrāfiskās "bedres" seku mazināšanas pasākumi ir iekļauti NBS attīstības plānā, un arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzdevis veikt vairākus uzdevumus.
Šogad sākumā jau ir veiktas izmaiņas Zemessardzes likumā, paredzot lielāku zemessargu iesaisti un pakāpenisku pielīdzināšanu gan sagatavotībā, gan ekipējumā un bruņojumā regulārajam karaspēkam.
Atbilstoši ministra uzdevumam ministrija izstrādā variantus tālākām diskusijām ar citām ministrijām par to, kā sadarboties ar darba devējiem, lai zemessargi varētu regulāri apmeklēt mācības.
Vēl viens resurss, lai nodrošinātu bruņotos spēkus ar cilvēkiem, ir rezervisti. Līdz šim finansējuma trūkuma dēļ nav notikusi viņu iesaiste mācībās, taču nākotnē ir plānots izveidot rezervistu pulku. Šobrīd sistēmā nav tādu līdzekļu, lai to reāli ieviestu dzīvē.
Atbilstoši ministra uzdevumam NBS un ministrija strādā pie personāla politikas izmaiņām, paredzot gan sociālo garantiju paketes paplašināšanu, gan elastīgāku pieeju nākamo karavīru atlasei.
Ministrija uzsver, ka karavīram ir jābūt ļoti labā fiziskā formā, jo no tā ir atkarīga viņa un citu karavīru izdzīvošana. Iespējams, būtu jāizveido papildu fizikās sagatavošanas kurss vai apmācība, lai tie, kuri var, spēj sasniegt nepieciešamo fizisko sagatavotību.
Lai nodrošinātu bruņotos spēkus ar nepieciešamo cilvēku skaitu, obligātais militārais dienests nav politiskajā darbakārtībā.
"Protams, paralēli jāveic izmaiņas birokrātiskajā sistēmā, bet skaļas birokrātiskās reorganizācijas problēmas nerisina – ir vajadzīgs mērķtiecīgs darbs, un es kā atbildīgais nozares ministrs tiešām vēlos redzēt konkrētus priekšlikumus par rekrutēšanas un atlases sistēmas uzlabošanu," norāda R. Vējonis.
Jau ziņots, ka demogrāfijas problēmas, jauniešu vājā fiziskā attīstība un neizveidota efektīvāka rekrutēšanas un personāla atlases sistēma radīs risku, ka nelielie Latvijas bruņotie spēki kļūs vēl mazāki, intervijā aģentūrai LETA atzina Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins.
Patlaban notiek uzņemšana Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, un tendence rāda, ka pieteikumu skaits ir par 30 līdz 40 % mazāks salīdzinājumā ar iepriekšējo reizi.
2010. gada statistikas dati liecina, ka jau tuvākajā nākotnē Latvijā katru gadu būs tikai daži tūkstoši jauniešu, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, – tātad potenciālie rekrūši. Neviens patlaban nevarēs pateikt, cik no viņiem izvēlēsies armiju un cik no viņiem atbildīs augstajām militārā dienesta prasībām. Turklāt šajā statistikā nav iekļauta migrācija, mirstība, civilā sektora pieprasījums pēc darbaspēka un tamlīdzīgu faktoru ietekme, intervijā norādīja D. Kleins.