Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Grozījumi paredz, ka Vispārējo svētku noslēguma diena novietota līdzās 4. maijam un 18. novembrim. Tādējādi, ja noslēguma diena iekrīt svētdienā, tad nākamo darbu dienu nosaka par brīvdienu. Skolēnu svētku noslēguma diena pievienota līdzās 24. jūnijam - Jāņu dienai. Tā neparedz brīvdienu, ja noslēguma diena iekrīt svētdienā, jo koncerts nenotiek vēlu vakarā, tajā nav tik daudz dalībnieku un svētku dalībniekiem - skolēniem - ir vasaras brīvlaiks.

Jau ziņots, ka 26. maijā valdības komiteja nolēma virzīt uz izskatīšanu Ministru kabinetā (MK) ieceri piešķirt svētku dienas statusu Dziesmu svētku noslēguma dienai. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzsvēra, ka līdz izskatīšanai valdības sēdē Kultūras ministrijai (KM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) jāsagatavo aprēķini, cik valstij izmaksās vēl viena brīvdiena.

Jautājumu bija paredzēts skatīt jau pagājušajā nedēļā, bet pēc KM lūguma jautājuma izskatīšana tika atlikta par nedēļu.

Saskaņā ar LDDK norādīto darba devējiem rodas papildu izmaksas darba samaksas izmaksāšanai dubultā apmērā visiem darbiniekiem, kuri svētku dienā strādā, atvaļinājuma pagarināšanai tiem darbiniekiem, kuri Dziesmu un deju svētku laikā ir atvaļinājumā, un darba dienu skaits attiecīgajā kalendārajā mēnesī samazinās. Ņemot vērā, ka nav iespējams noteikt precīzi to darbinieku loku, kuri tiks nodarbināti Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta dienā un nākamajā dienā, nav iespējams aprēķināt iespējamās izmaksas naudas izteiksmē.

Šodien MK iesniegtā informācija liecina, ka, pēc LDDK aprēķiniem, vienas svētku dienas izmaksas veido 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar EM aprēķiniem vienas papildu brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama kā neliela - no 0,08% līdz 0,1% no IKP. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, pamatojoties uz EM veiktajiem aprēķiniem, papildu svētku dienas noteikšanai būtu ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem sešu miljonu eiro apmērā.

Jau ziņots, ka Dziesmu svētku padome izstrādājusi likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" grozījumu projektu, saskaņā ar kuru plānots noteikt, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienas ir svētku dienas.

27. februārī šo grozījumu projektu iesniedza izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam tika veikti aprēķini par to, cik brīvdiena varētu izmaksāt, reaģējot uz EM un Labklājības ministrijas iebildumiem. LDDK savu saskaņojumu nesniedza. Pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) juristes Laimas Amatnieces teiktā, tikai pēc otra aicinājuma saskaņot grozījumus LDDK sniedza atbildi, ka neatbalsta grozījumu projektu.

Iepriekš ziņots, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 64% sabiedrības atbalsta ideju Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai noteikt svētku dienas statusu, savukārt 62% atbalsta viedokli, ka nākamā diena jānosaka par brīvdienu, ja svētku noslēguma diena iekrīt svētdienā, noskaidrots LNKC pasūtītajā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā pētījumā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš neatbalstīja Dziesmu svētku padomes virzītos grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Viņš vēlējās vērst uzmanību uz grozījumu ekonomisko ietekmi, jo jauna brīvdiena radīs grūtības uzņēmumiem. Pēc prezidenta domām, šāda brīvdiena būtu piešķirama tikai svētku dalībniekiem.