Politiķe savu lēmumu argumentēja ar atbildīgu pieeju ministres amatam, turklāt tuvākajos mēnešos valdībai jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi saistībā ar "Citadeles bankas" pārdošanu, "Latvijas Gāzes" dažādiem jautājumiem, un tam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.
Broka uzsvēra, ka šādā situācijā jārīkojas atbildīgi, lai ministrs valdības sēdēs varētu piedalīties visu jautājumu apspriešanā. "Es atkāpjos no šī amata, lai būtu ministrs, kuram ir šī pielaide un kurš spēj kvalitatīvi piedalīties pilnīgi visos jautājumos, kas ietilpst tieslietu ministra kompetencē," skaidroja politiķe.
Viņa arī nav mainījusi savu nodomu un plāno vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar pielaides nepiešķiršanu. Vienlaikus Broka vērsa uzmanību uz nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā jeb procedūrā, kādā norit pielaides piešķiršana vai pārsūdzība, jo pašlaik tā neatbilst tiesiski demokrātiskas valsts prasībām. Broka uzskatot par savu pienākumu rīkoties, lai šī tiesiskā sistēma tiktu mainīta un sakārtota un pielaide piešķiršana nekļūtu par "politisko instrumentu".
Politiķe pagaidām neatklāja savu nākotnes plānus, jo pagaidām par to esot pāragri runāt - valdības vadītājai vispirms jāpieņem demisijas raksts.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ģenerālsekretārs Aigars Lūsis preses konferencē sacīja, ka VL-TB/LNNK lepojas ar Brokas darbu šajā amatā un vērtē viņu kā izcilu ministri. Lūsis piebilda, ka Broka "nebaidījās teikt skarbu patiesību, nebaidījās aizstāvēt tradicionālās, konservatīvās vērtības".
Partijas ģenerālsekretārs arī pauda pārliecību, ka "laiks visu saliks pa plauktiņiem" un būs skaidrs, ka Brokai bija taisnība šajā jautājums. Lūsis arī prognozēja viņai "pietiekami spožu nākotni" nacionālās apvienības rindās.
Kā preses konferencē norādīja nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks, partija rīt vai parīt varētu pārrunāt jautājumu par iespējamo tieslietu ministra amata kandidātu. Parādnieks arī norādīja, ka šī jautājuma lemšanā ir "politiska ieinteresētība un angažētība" un par to liecinot "kaut vai Ģenerālprokuratūras ierosinātas lietas pret personām", kas jau iepriekš zināja "valsts noslēpumu" - informāciju par to, vai Brokai tiks piešķirta pielaide.
Tomēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) Brokas rīcību pagaidām nekomentē un tas varētu veidoties tikai pēc šodien notikušās koalīcijas padomes sēdes, aģentūrai LETA sacīja viņas preses sekretāre Džeina Tamuļeviča.
Broka savu lēmumu demisionēt pārrunājusi ar partijas biedriem. Lūsis to vērtēja ka "vīrišķīgu lēmumu", kas ir neierasts mūsu politiskajā vidē.
Brokas lēmums demisionēt seko pēc tam, kad atklājās, ka ģenerālprokurors nav mainījis SAB lēmumu par atteikumu Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Pielaides trūkums neliedz Brokai ieņemt tieslietu ministra amatu, taču viņa nevar piedalīties atsevišķu jautājumu izskatīšanā valdībā. Ministru prezidente Straujuma Brokas demisiju neprasa.
Daļu no Brokas pārsūdzībā minētās informācijas ģenerālprokurors esot nodevis vērtēšanai Drošības policijai. Kā stāstīja ministres preses sekretāre Inese Auniņa, tālākai vērtēšanai esot nodota Brokas sniegtā informācija, ka atsevišķi politiķi par SAB negatīvo lēmumu esot zinājuši vēl pirms paša lēmuma. Šādas sūdzības Drošības policijai tika nodotas jau iepriekš.
SAB neatklāj pielaides atteikuma iemeslus, tomēr, saņemot Brokas partijas biedru pārmetumus par politisku ietekmējamību, SAB vadītājs Jānis Maizītis ir paziņojis, ka atteikuma pamatā ir nopietni iemesli. Tāpat tikušas dotas norādes, ka atteikuma iemesli Brokai, visticamāk, esot ļoti labi zināmi, lai arī politiķe apgalvo pretējo.
Broka SAB lēmumu ģenerālprokuroram pārsūdzēja jūnija beigās. Broka nosūtīja ģenerālprokuroram desmit lappuses garu pārsūdzību, kurā lūdza sniegt pamatojumu, kādēļ viņai tika atteikta augstākās kategorijas pielaide. Broka uzreiz pēc pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanas paziņoja par gatavību šo lēmumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram.
Vaicāta par ministres turpmāko darbību, ministres preses sekretāre Inese Auniņa norādīja, ka šobrīd par tālākajiem plāniem netiek domāts un plānots. Auniņa atzina, ka, visticamāk, kā jau iepriekš solīts, Broka par situāciju vērsīsies ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
SAB pastāvēšanas laikā ģenerālprokurors tikai vienu reizi atcēlis lēmumu par pielaides valsts noslēpumam izsniegšanu vai neizsniegšanu.
Šogad rudenī notiekošajās Saeimas vēlēšanās viņa nestartēs.