Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien pēc sēdes atzina, ka tikai daļa no šiem 17 priekšlikumiem, kurus iesnieguši ar demogrāfijas jomu saistīti cilvēki, ir atbalstāmi un tikai daļa no tiem paredz atbalstu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Piemēram, jautājums par studiju kreditēšanas sistēmu nav tieši saistīts ar demogrāfijas veicināšanu – tas vairāk jau ir atbalsts ģimenēm ar bērniem.
Ir arī tādi priekšlikumi, kuru īstenošana ir iespējama nākotnē. Kā piemēru viņa minēja brīvpusdienu ieviešanu – tās tiks ieviestas pakāpeniski gadu no gada. Tomēr ir arī priekšlikumi, kurus nevarēs īstenot, jo tas skar valsts budžetu un nepieciešamie līdzekļi ir pārāk lieli, lai šādas ieceres atbalstītu. Daļu no jautājumiem, kas skar valsts budžetu, paredzēts skatīt Nacionālajā trīspusējās padomes sēdē.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns gan uzskata, ka atbalstāma ir lielākā daļa no šodien izskatītajiem priekšlikumiem. "Tas, ko šodien izskatījām, bija atbalsta absolūtais minimums," teica Leiškalns.
Tomēr arī viņš pauda, ka ne visi no priekšlikumiem ir atbalstāmi tādā formā, piemēram, ierosinājums paaugstināt bērna kopšanas pabalsta summu, pielīdzinot to pie minimālās algas 90% apjoma. Viņaprāt, pietiek ar 70% no minimālās algas apjoma.
Daļu no šodien izskatītajiem priekšlikumiem valdība jau ir sākusi risināt, informēja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Piemēram, Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksātais uzturlīdzekļu apmērs tiks noteikts tādā pat apmērā, kāds ir Ministru kabineta noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs. Tāpat arī tiks risināts jautājums par pabalstu par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna uzturēšanu, samērojot to ar nepieciešamajiem izdevumiem.
Priekšlikumus bija iesnieguši Leiškalns un demogrāfs Ilmārs Mežs. Leiškalns bija iesniedzis priekšlikumu izbeigt to vecāku diskrimināciju, kuri bērna pirmajā dzīves gadā izvēlas aprūpi dalīt uz pusēm, abiem samazinot darba slodzi. Tāpat viņš uzskata, ka ir jāatjauno ģimenes valsts pabalsta izmaksa par bērniem, kuri pēc 18 gadu sasniegšanas turpina mācības vidējās izglītības iestādē. Savukārt Mežs uzskata, ka saistībā ar šo priekšlikumu būtu jāturpina arī paaugstināt pabalsta apjomu daudzbērnu ģimenēm līdz 50 eiro par katru bērnu.
Mežs arī uzskata, ka būtu jāpaaugstina neapliekamais minimums par apgādājamo no pašreizējiem 165 eiro uz 235 eiro mēnesī, kā arī jāievieš jauns palīdzības veids tām daudzbērnu ģimenēm, kurās aug vismaz pieci nepilngadīgi bērni. Pabalsta apjoms varētu būt 100 eiro mēnesī.
Abi priekšlikumu iesniedzēji uzskata, ka ir nepieciešamas izmaiņas saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnoto izdevumu apmēru. Leiškalns uzskata, ka apmērs par izglītības izdevumiem ir jānosaka vienā līmenī ar studiju finansējuma apmēru, ko augstskolai piešķir no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt demogrāfs Mežs uzskata, ka nepieciešams palielināt attaisnoto izdevumu gada apjomu par izglītības un ārstnieciskajiem izdevumiem par apgādājamajiem bērniem no pašreizējiem 427 eiro uz 1000 vai 1500 eiro.
Arī jautājums par apgādnieka zaudējuma pensijas minimālā apmēra noteikšanu vienlīdzīgā apmērā ar minimālo uzturlīdzekļu apmēru pagaidām palicis bez tālākas virzības. Tāpat arī tika uzklausīts Leiškalna priekšlikums par apgādnieka darbspēju zaudējuma pensijas ieviešanu.
24.07.2014 15:37
Nesola atbalstu visiem priekšlikumiem demogrāfiskās situācijas un ģimeņu stāvokļa uzlabošanai
Autors LETAŠodien Demogrāfisko lietu padomes sēdē izskatīti 17 dažādi priekšlikumi demogrāfijas un ģimeņu stāvokļa uzlabošanai Latvijā, taču ne visiem ir sagaidāms atbalsts no valdības.