Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

To intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis. Jautāts, kad varētu izdoties ierobežot mēra izplatību, Balodis sacīja, ka viss atkarīgs no tā, kā PVD inficētajā zonā tiks galā ar mežacūku populāciju.

"Jautājums par medībām noteikti būs jāizskata, ja slimība izrādies endēmiska, proti, izplatīsies mežacūku populācijā. Lai to nepieļautu, populācijai jābūt mazai, turklāt nevis dažu mēnešu, bet gan gadu garumā. Pretējā gadījumā mežacūkas dabiskā veidā iznīcinās mēra vīruss, "paraujot" līdzi vairākas nozares, sākot ar cūkkopību, dzīvnieku kautuvēm, barības ražošanu un beidzot ar gaļas pārstrādi. Tad sekas nav prognozējamas," sacīja PVD ģenerāldirektors.

Viņš arī norādīja, ka mežacūkas nedrīkstēs šaut intensīvi, jo tad tās panikā migrēs uz pārējiem mežiem.

"Jautājums par to, kā šauj. Nekādā gadījumā nav runa par iešanu mežā ar suņiem vai dzinējiem. Ja medības notiek "uz gaidi" – šaujot mežacūku uz kartupeļu lauka, kur tā rok, vai pie barotavas –, tad viss ir kārtībā," sacīja PVD vadītājs.

Tāpat viņš sacīja, ka pastiprinātai mežacūku izšaušanai tiks izmantots viens miljons eiro, ko jau februārī ziedoja VAS "Latvijas Valsts meži", savukārt finansējums analīžu veikšanai pagaidām tiks meklēts PVD budžetā.

""Bior" veikts vairāk nekā 8000 izmeklējumu par 191 245 eiro no iepriekš iedalītā 192 061 eiro. Jautājumu par tālāko finansējumu virza Zemkopības ministrija, un domāju, ka nauda analīzēm tiks atrasta. Tikmēr PVD noteikti "nosegs" attiecīgo robu, jo tagad nav īstais laiks pārtraukt kontroli," sacīja Balodis.

Viņš arī norādīja, ka liela problēma saistībā ar mēra izplatību joprojām ir biodrošība un cilvēku apzinības līmenis.

"Joprojām Latgalē (un ne tikai) ir saimniecības, kur cūkas savā vaļā skraida laukā, meža tuvumā, kur tām ir tiešs kontakts ar mežacūkām, kā arī iespēja tikt pie kritušo dzīvnieku atliekām. Biodrošība šajā gadījumā ir izšķirošais faktors, nu, nav citas iespējas, kā ievērot visu, ko PVD inspektori ir noteikuši. Soda nauda ir viens no faktoriem, diemžēl nebūt ne noteicošais, lai cilvēki sāktu ievērot prasības. Te jāskatās citi mehānismi – varbūt kompensācijas par to, ka vispār netur cūkas, kā arī cilvēku izglītošana," rezumēja PVD vadītājs.

Kā ziņots, ĀCM Latvijā tika konstatēts 26. jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Pēc nedēļas, slimībai izplatoties, Saeima izsludināja ārkārtas situāciju, kas no 2. jūlija līdz 1. oktobrim noteikta Daugavpils novada Ambeļu pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Dubnas pagastā, Laucesas pagastā, Maļinovas pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā, Skrudalienas pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā, Višķu pagastā, Aglonas novadā, Krāslavas novadā, Dagdas novadā, Zilupes novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, Mākoņkalna pagastā, Pušas pagastā, Ludzas novada Brigu pagastā, Isnaudas pagastā, Istras pagastā, Nirzas pagastā, Ņukšu pagastā, Pildas pagastā, Rundēnu pagastā un Ciblas novadā.

Par darbības koordināciju ārkārtējās situācijas laikā atbildīgs PVD, kura amatpersonām ir tiesības iekļūt privātā īpašumā, lai veiktu visus nepieciešamos mēra apkarošanas pasākumus.

Līdz šim ĀCM vīruss apstiprināts 22 mežacūkām un septiņām mājas cūkām, līdz ar to piecās saimniecībās saskaņā ar slimības apkarošanas plānu iznīcinātas 46 cūkas.