Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā informēja Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālists Dairis Anučins, viens no aizturētajiem pedofiliem bijis iecelts par cietušā pusaudža aizbildni. Patlaban vīrietim aizbildniecība ir atcelta.

Maija beigās Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki ieguva informāciju par to, ka pret kādu nepilngadīgu pusaudzi vairāki vīrieši, iespējams, ilgstoši pielietojuši seksuālu vardarbību un vardarbīgi apmierinājuši savu dzimumtieksmi. Policija nekavējoties uzsāka vainīgo personu meklēšanu.

Maija beigās un jūnija sākumā ar dažu dienu intervālu policijas darbinieki aizturēja četrus vīriešus, kuri dzimuši 1964., 1959., 1967. un 1973. gadā. Kā noskaidrojusi policija, pret cietušo vērstā seksuālā vardarbība notikusi par cietušā aizbildni ieceltā vīrieša dzīvesvietā Rīgā.

Visi aizturētie bijuši savstarpēji pazīstami. Pašreiz policijas rīcībā nav informācijas par iespējamiem citiem dzimumnoziegumiem, ko pastrādājusi šī pedofilu grupa.

Kā aģentūrai LETA apgalvo Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs, par sava aizbilstamā seksuālu izmantošanu aizturētais aizbildnis atbilda visām Bāriņtiesu likumā un Civillikumā noteiktajām prasībām – nebija neviena iemesla, kas liegtu viņam kļūt par aizbildni.

Krasnogolovs atklāja, ka minēto aizbildni apstiprināja Rīgas bāriņtiesa. Viņš skaidroja, ka gadījumā, kad bērns paliek bez vecāku gādības, bāriņtiesas pienākums ir iecelt viņam aizbildni, un tā noticis arī šajā gadījumā, jo pusaudža māte par bērnu nebija rūpējusies kopš 2004. gada, bet līdzšinējā aizbildne šogad mirusi.

Bāriņtiesas pārstāvis sacīja, ka aizturētais vīrietis nav bijis pusaudža radinieks, bet gan ģimenes draugs. Viņš kopā ar bērnu klātienē esot vērsies bāriņtiesā ar lūgumu iecelt viņu par aizbildni. Tikusi pilnībā pārbaudīta viņa atbilstība šim statusam atbilstoši Bāriņtiesu likumā un Civillikumā noteiktajai kārtībai, tostarp pārbaudīta motivācija kļūt par aizbildni, viņa dzīvesvieta, darbs, lūgta informācija no ģimenes ārsta un psihiatra, pašvaldības policijas un sodu reģistra. Neesot bijis neviena iemesla, kas liegtu viņam kļūt par aizbildi, stāstīja Krasnogolovs.

Ar bāriņtiesas lēmumu šā gada 14. martā vīrietis ticis iecelts par pusaudža aizbildni un šos pienākumus pildījis 14 dienas, proti, līdz 28. martam, kad pats pusaudzis vērsies bāriņtiesā ar sūdzību. Līdzi bērnam esot ieradusies viņa bioloģiskā māte, kas paskaidrojusi, ka ar sūdzību par iespējamiem aizbildņa pāri darījumiem bērnam jau vērsusies policijā. To apliecinājuši arī līdzpaņemtie dokumenti.

Bāriņtiesa nekavējoties atcēla vīrietim aizbildņa tiesības, teica Krasnogolovs. Viņš minēja, ka vērsies policijā, lūdzot skaidrot informāciju, ka bērns ticis seksuāli izmantots laika posmā no 2012. gada beigām, tomēr policija telefoniski nav varējusi sniegt atbildi. "Nekas līdz 28. martam neliecināja, ka pret bērnu vērsta seksuāla vardarbība, arī skola uz to nenorādīja," teica bāriņtiesas vadītājs.

Attiecībā uz aizbildni bāriņtiesai ir pienākums reizi gadā izvērtēt informāciju par aizbildņa norēķiniem, kā arī doties pie aizbilstamā uz dzīvesvietu un aprunāties, kā viņam klājas, skaidroja Krasnogolovs. Konkrētajam pusaudzim vairākkārt esot vaicāts, vai viņš zina, kur vērsties, ja ar aizbildni rodas kādas grūtības, un pusaudzis esot atbildējis, ka ir diezgan pieaudzis un zina, kur vērsties.

"Ieceļot svešas personas aizbildņa statusā, pastāv riski. Tāpēc Saeimā ir iesniegti grozījumi, kas šo sistēmu mainīs," piebilda Krasnogolovs. Grozījumi paredz, ka par aizbildni var kļūt tikai radinieks, kā arī cilvēki, kuri atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā vai uztur ar viņu emocionālo saikni. Svešai personai ir jānosaka audžuģimenes statuss, jo tā ir pakļauta lielākai kontrolei nekā aizbildnis, uzskata Bāriņtiesas vadītājs.

Viņš gan minēja, ka konkrētajā gadījumā pusaudzim bijusi emocionāla piesaiste ģimenes draugam, tāpēc ir nepieciešami papildu risinājumi aizbildņa iecelšanai.

Šobrīd iepriekšminētais pusaudzis atrodas bērnunamā, jo viņa bioloģiskā māte nav vērsusies tiesā ar lūgumu atjaunot apgādības tiesības. Bāriņtiesas vadītājs minēja, ka māte, iespējams, sākotnēji izrādījusi interesi par bērnu mantojuma dēļ.

"Mēs paši būtu vērsušies policijā, pat runas par to nav!" noslēgumā uzsvēra Krasnogolovs, vienlaikus mudinot ikvienu, kuram ir aizdomas par vardarbību pret bērnu vai jebkādiem citiem pāri darījumiem, ziņot bāriņtiesām un policijai.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta galvenā inspektore Dace Āķe, komentējot notikušo, acīja, ka inspekcija atbilstoši tās nolikumā noteiktajai kompetencei īsteno bāriņtiesu uzraudzību un sniedz tām metodisko palīdzību, bet inspekcija neuzrauga katra aizbildņa darbību. Šis pienākums noteikts bāriņtiesām.

Tāpat viņa minēja, ka par noziedzīgo nodarījumu jāatbild personām, kas to izdarījušas. Vienlaikus Civillikumā ir noteikts, ka pašvaldība atbild par bāriņtiesas nolaidību, ja tā ieceļ par aizbildni acīm redzami nepiemērotu personu, ja nepietiekami pārliecinās par aizbildņa amatā ieceļamās personas uzticamību vai laikus nevēršas pret nepiemērotu aizbildni.