Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pa to liecina Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas pārstāvja Didža Šmita ieraksts viņa kontā sociālajā tīklā "Twitter", raksta nozare.lv. "Nu ko. Maratona distance sprinta režīmā būs noskrieta. Kūpinājumi ir aizstāvēti! Regula izmainīta! Paldies visai komandai – Zemkopības ministrijai, "BIOR" utt.," raksta D. Šmits.

Ziņa par gaļas un zivju kūpināšanu ir pozitīva vēsts ražotājiem un sabiedrībai kopumā, atzīst arī Zemkopības ministrija, gan norādot, ka vienlaikus jārēķinās, ka attiecīgo produkciju drīkstēt izplatīt tikai vietējā tirgū.

1. jūlijā Briselē Eiropas Komisijas (EK) Pastāvīgās komitejas sēdē tika pieņemta EK regula, ar kuru atsevišķām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, tika piešķirta nacionālā atkāpe maksimāli pieļaujamam benzopirēna līmenim tradicionālajos kūpinājumos.

Tas nozīmē, ka turpmākos trīs gadus ražot un izplatīt kūpinātu gaļu un gaļas produktus ar tradicionālām metodēm tikai savas valsts teritorijā varēs Latvija, Īrija, Spānija, Horvātija, Kipra, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.

Savukārt kūpinātas zivis un zivju produktus ar tradicionālajām metodēm savas valsts teritorijā turpmākos trīs gadus varēs izplatīt Latvija, Īrija, Rumānija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.

Gaļas un zivju kūpinājumu ražojumiem, tāpat kā līdz šim, regulas prasības nosaka pieļaujamo benzopirēna normu līdz pieciem mikrogramiem uz kilogramu.

Iepriekš EK izmaiņas paredzēja, ka atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem uz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa – no 30 mikrogramiem uz 12 mikrogramiem uz kilogramu.

Dalībvalstīm, kurām piešķirta šī nacionālā atkāpe, būs jāturpina veikt monitoringu. Komisijas regula par nacionālo atkāpi stāsies spēkā šā gada 1. septembrī, un tā tiks pārskatīta pēc trīs gadiem.

"Šī ir pozitīva ziņa kūpinājumu ražotājiem, tā nodrošinās, ka no tirgus nepazudīs produkti, kuri iegūti ar tradicionālām metodēm, neradīs negatīvu ietekmi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem," pieņemto lēmumu komentēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Piebilstams, ka Didzis Šmits kā Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs iepriekšējos trīs gados veiksmīgi koordinēja īpašas atrunas iekļaušanu Eiropas Komisijas regulā, kas ļāva arī turpmāk saglabāt iepriekšējo benzopirēna pieļaujamo līmeni Latvijas šprotēs. Tādēļ, lai veiksmīgāk aizstāvētu Latvijas gaļas ražotāju intereses sarunās ar Briseli par stingro normu mīkstināšanu kūpinājumiem, Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija problēmas risināšanu deleģējusi D. Šmitam.