Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Par to ministrs 28. jūnijā pavēstīja Krāslavā tikšanās laikā ar atbildīgajiem dienestiem. Valdības sēdē otrdien, 1. jūlijā, Dūklavs uzstāsies ar ziņojumu, informējot, kā rit Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra apkarošanas un ierobežošanas pasākumi, kā arī prasīs izsludināt ārkārtas stāvokli, raksta LETA.

"Kaut arī Āfrikas cūku mēris cilvēka veselību neapdraud, situācija ir ļoti nopietna, jo var radīt lielus zaudējumus Latvijas cūkkopības nozarei, kam būs negatīva ietekme uz valsts ekonomiku. Mums ir nepieciešams bez kavēšanās veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk ierobežotu bīstamo Āfrikas cūku mēri," uzsvēra ministrs.

Cik lielā teritorijā izsludināma ārkārtas situācija, tas taps zināms pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktās apsekošanas rezultātiem. Patlaban PVD ekipāžas apseko tuvējās saimniecības un veic analīzes dzīvniekiem.

Dūklavs informēja, ka PVD "patlaban apzina situāciju, veicot analīzes mājas cūkām un meža cūkām, lai precīzi būtu zināms, cik plašu teritoriju slimība ir skārusi. Tāpat slimības skartajā teritorijā lauksaimniekiem tiek un tiks sniegta visa nepieciešamā informācija par pasākumiem, kas veicami, lai nepieļautu slimības ievazāšanu tās neskartajās saimniecībās. Pašlaik arī tiek īstenoti pasākumi, lai nepieļautu slimības ievazāšanu un izplatību citos Latvijas novados".

PVD ģenerāldirektors Māris Balodis tikšanās laikā norādīja, ka nebūtu prātīgi cerēt, ka ar līdz šim konstatētajām inficētajām mežacūkām un mājas cūkām epidēmija varētu izbeigties, jo, kā liecinot pieredze, ir ticams, ka varētu atrasties vēl kādi inficēti, bojā gājuši dzīvnieki.

Kā uzsvēra Balodis, viens no efektīvākajiem veidiem, kā apkarot mēra izplatību, ir piestrādāt, lai gaļa netiktu izvesta ārpus Āfrikas cūku mēra skartās teritorijas, un nozīmīga loma šajā procesā būs policijai, kam jāpārbauda izbraucošais transports.

Pagājušā diennaktī, pateicoties policijas veiktajām pārbaudēm, konstatēti divi gaļas izvešanas gadījumi. Kā minēja atbildīgās amatpersonas, inficētā teritorija varētu tikt noteikta 40 kilometru rādiusā ap vietām, kur konstatēti inficētie dzīvnieki.

Balodis norādīja, ka vēl viens ierocis cūku mēra apkarošanā ir meža cūku populācijas regulācija, bet šis jautājums esot neviennozīmīgs, jo, izšaujot pārāk daudz, nav garantiju, ka nomedīto mežacūku vietā neatnāks citas no Krievijas un Baltkrievijas.

Lai risinātu šo jautājumu, plānots iesaistīt medniekus, kuru Latgalē ir ap 6000, savukārt Krāslavas apkaimē – ap 1000. Mednieku pārstāvji skaidroja, ka mednieki arī ir ieinteresēti, lai sērga neizplatās, taču viņiem ir nepieciešams finansiālais atbalsts. Dalībai medībās nepieciešams brīvs laiks, degviela un munīcija, un tas nav lēts prieks, skaidroja mednieki, uzsverot, ka svarīgi arī saņemt kompensācijas par nomedītajām mežacūkām.

"Esmu gandarīts, ka mednieki izprot lietas nopietnību un nepieciešamību samazināt meža cūku savvaļas populāciju, jo tā ir viena no metodēm, kā ierobežot bīstamās slimības izplatību no tās skartajām teritorijām uz citām," uzsvēra Dūklavs.

Ministrs paskaidroja, ka budžetā ir piešķirti līdzekļi PVD, kas vēl nav iztērēti, un šobrīd ir jāizvērtē, kā optimālāk organizēt šo līdzekļu piešķiršanu.

PVD Dienvidlatgales pārvaldes vadītājs Antons Lazdāns ieteica aizliegt dzinējmedības reģionā, jo to laikā cūkas var tikt aizdzītas astoņu kilometru attālumā, sekmējot mēra izplatību citos rajonos. PVD Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus neizslēdza iespēju, ka inficētās mežacūkas Latvijā ienākušas no Baltkrievijas teritorijas, kur tiek pastiprināti likvidētas.

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks atgādināja, ka pirms diviem gadiem gūtā pieredze ar kompensācijām ir visai negatīva, jo gan materiālās kompensācijas, gan psihologa palīdzība bija jāsedz pašvaldībai no sava budžeta. Savukārt Dūklavs norādīja, ka šoreiz kompensācijas tiks maksātas no valsts budžeta, tiesa, ministrs neatklāja kompensāciju apmērus, vien minot, ka summai jābūt saprātīgai un adekvātai, lai cilvēki nebūtu ieinteresēti cūkas slēpt.

Kā ziņots, 28. jūnijā zemkopības ministrs, kā arī PVD ģenerāldirektors un Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Andis Krēsliņš apmeklēja Āfrikas cūku mēra skarto teritoriju, lai pārbaudītu, kā rit Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra apkarošanas un ierobežošanas pasākumi.

Krāslavas domē plkst.12 zemkopības ministrs tikās ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, Dagdas novada pašvaldības priekšsēdētāju Sandru Viškuri, PVD Dienvidlatgales pārvaldes vadību, VMD, Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes Krāslavas rajona policijas iecirkņa, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona Krāslavas daļas pārstāvjiem.

"Jādara viss iespējamais, lai nepieļautu slimības ievazāšanu un izplatību citos Latvijas novados, tālab svarīgi precīzi apzināt mēra skarto teritoriju. Visiem atbildīgajiem dienestiem jārīkojas operatīvi, efektīvi un cieši sadarbojoties. Ne mazāk svarīga ir operatīva aktuālās informācijas apmaiņa atbildīgo dienestu starpā," iepriekš norādījis Dūklavs.

Jau vēstīts, ka 26. jūnijā PVD Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju, trim mežacūkām konstatējis Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtni. Tāpat klātbūtne apstiprināta trim mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā sešu kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju.

Slimības uzraudzības zona noteikta plašā teritorijā, kas atbilst platībai, kura jau kopš 2012. gada noteikta kā klasiskā cūku mēra inficētā teritorija, un tai jau šobrīd ir noteikti tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz dzīvām cūkām un cūkgaļu. Teritorijā nedrīkst ne ievest, ne izvest cūkgaļu vai dzīvas cūkas, notiek arī transportlīdzekļu dezinfekcija un pastiprinātas kravas pārbaudes.

Inficētajā teritorijā iekļauti šādi Latvijas novadi – Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas, Krāslavas, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti – Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti – Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti – Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu – un divi Alūksnes novada pagasti – Pededzes un Liepnas.

Kā nozare.lv norādīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, ja slimība izplatīsies, kas diemžēl ir ļoti iespējams, šādu zonu nāksies noteikt aizvien plašākā apmērā. "Lai gan par šo slimību zinājām jau sen un paspējām izstrādāt rīcības plānu, sērgas izplatība radīs ļoti lielus riskus gan zemniekiem, gan pārstrādātājiem, ja tādi būs inficētajā zonā," sacīja Balodis.

Āfrikas cūku mēris Latvijas teritorijā līdz šim nekad nebija reģistrēts. Slimība nav bīstama cilvēkiem, taču kaites skartajā fermā jāizkauj un jāsadedzina visas cūkas.