Par to aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas vadītājs Dins Šmits.
Slimnīcas vadītājs sacīja, ka slimnīca valsts galvoto aizdevumu slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai, kas ir daļa no projektam paredzētā finansējuma līdzās Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudai, saņēma ātrāk, nekā tas reāli bija nepieciešams, tāpēc daļa naudas tika noguldīta Latvijas komercbankās.
"Viena no komercbankām bija "Latvijas Krājbanka", līdz ar to tur palika vairāk par sešiem miljoniem eiro, kas bija paredzēti aprīkojumam. Šobrīd strādājam kopā ar Veselības ministriju, lai, iespējams, caur Ministru kabinetu atrisinātu šo lietu. Daļu finansējuma ceram saņemt arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda jaunajā plānošanas periodā," sacīja D. Šmits.
Kopumā slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbi norit pēc plāna, teica ārstniecības iestādes vadītājs. Būve ir jānodod līdz 2015. gada 31. jūlijam. D. Šmits prognozē, ka ēkas pieņemšanai būs vajadzīgs vismaz mēnesis un pēc tam vēl divi mēneši, lai fiziski tajā ievāktos. Tas nozīmē, ka 2015. gada oktobrī jaunais korpuss varētu sākt pilnvērtīgu darbu.
D. Šmits norādīja, ka jau ir izlemts, kuras slimnīcas nodaļas tiks pārceltas uz jauno korpusu, un atlase notikusi pēc stingriem kritērijiem, tostarp tika vērtēta ēku kvalitāte, kā arī vides pieejamība un iespēja to nodrošināt esošajās ēkās. D. Šmits teica, ka ir tādas ēkas, kur nav iespējams izbūvēt liftu, ir arī tādas, kuras nākotnē varētu kļūt potenciāli bīstamas pacientiem un darbiniekiem.
Tika vērtēts arī pacientu profils, piemēram, jaunas telpas nākamgad iegūs slimnīcas Ambulatoro pakalpojumu centrs, jo nākotnē plānots palielināt ambulatoro pacientu plūsmu, kam nepieciešamas plašākas telpas, kā arī Ausu, kakla un deguna nodaļa un Uroloģijas nodaļa, kur ierobežoto telpu dēļ šobrīd daļai pacientu nākas gulēt gaiteņos.
Vecās telpas, kuras atrodas lielajos korpusos, tiks izmantotas, lai paplašinātu nodaļas, kuras nepārcelsies uz jaunām telpām. Savukārt atsevišķās ēkas, kuras atbrīvosies pēc jaunā korpusa pabeigšanas, varētu tikt izmantotas izglītības nolūkiem, sacīja D. Šmits.
"Ja mēs šīs atsevišķās ēkas turpinātu izmantot slimnīcai, mums būtu jāveic lieli ieguldījumi. Līdz ar to mēs drīzāk raudzītos uz iespēju atrast kādas nomas iespējas, piemēram, izīrēt ēkas universitātēm izglītības un zinātnes nolūkiem ar domu, ka tās būtu gatavas ieguldīt arī savus līdzekļus renovācijā. Tomēr par šo jautājumu vēl ir jādiskutē," teica D. Šmits.
Jau ziņots, ka 2013. gada 18. februārī tika parakstīts līgums par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības sākšanu. Slimnīca par 55 621 278 eiro būvēs jaunu korpusu, ko veiks piegādātāju apvienība SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re".
Stradiņa slimnīcas attīstības projekts aizsākts 2006. gadā ar starptautisku plenēru. 2008. gada nogalē noslēdzās Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības publiskā apspriešana, 2009. gada martā tika saņemts Rīgas domes apstiprināts projektēšanas un arhitektūras uzdevums. Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi tika ielikts pamatakmens slimnīcas jaunajam korpusam. 2010. gada 28. oktobrī slimnīcas teritorijā sākta ēku demontāža, lai atbrīvotu vietu slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumam.
Slimnīcas attīstības projekta finansēšana tiek veikta no valsts galvotā aizdevuma 62 miljonu eiro apmērā un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem (ERAF) 24 miljonu eiro apmērā.
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir atklāta 1910. gadā, vairākas ēkas celtas arī padomju laikos. Simtgadīgo ēku infrastruktūra ir nolietota un vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Patlaban Stradiņa slimnīcas kompleksa būtiskākā problēma ir telpu trūkums, kas pacientiem liedz saņemt veselības aprūpi nepieciešamajā apjomā un kvalitātē, apgrūtinot arī pacientu pārvietošanu un kavējot personāla darbu.