Pastāv nopietni iemesli, lai izanalizētu pastāvošo bāriņtiesu darba tiesisko regulējumu, tostarp vērtējot nepieciešamību izvirzīt to amatpersonām augstākas kvalifikācijas prasības un vērtējot atbildību par kļūdaini pieņemtajiem lēmumiem.
"Vēstulēs, ko pēdējā laikā saņemu Juridiskajā komisijā, cilvēki bieži sūdzas par bāriņtiesu darbu. Diemžēl tās nav tikai emocijas, jo bāriņtiesu pieņemtie lēmumi salīdzinoši bieži tiek atcelti tiesas ceļā. Šai problēmai jāpievēršas jo īpaši tādēļ, ka ikviens nepamatots lēmums, ar kuru bērni tiek šķirti no ģimenes, ir ne vien traģēdija bērniem un viņu tuviniekiem, bet būtiski iedragā arī visas tieslietu sistēmas prestižu," norāda komisijas priekšsēdētāja.
"Šodienas komisijas sēde izvērtās ļoti emocionāla, atklājot virkni gadījumu, kad bāriņtiesu reakcija, iespējams, ir bijusi neadekvāta un ģimenes ir šķirtas bez pamata. Taču tiek ziņots arī par pretējiem gadījumiem, kad iestādes ignorē klajus bērnu tiesību pārkāpumus. Izvērtējot šos gadījumus, kļūst skaidrs, ka izšķiroša loma ir amatpersonu spējai piemērot tiesību normas," atzīst I.Čepāne.
Kā nepieņemamu komisijas vadītāja minēja apstākli, ka bāriņtiesas darbinieks mācību programmu drīkst apgūt gada laikā pēc darba uzsākšanas. Tāpat būtu vērtējamas bāriņtiesu amatpersonu pilnvaras atsevišķos gadījumos vienpersoniski pieņemt lēmumu par bērnu šķiršanu no ģimenes. Nopietni būtu jāizvērtē arī tiesu lēmumu izpildes praktiskie aspekti, proti, vai, šķirot bērnu no ģimenes, būtu pieļaujamas bērnu dziļi traumējošas un cilvēka cieņu aizskarošas metodes.
Saeimas preses dienestā pavēstīja, ka atbalstu nepieciešamībai pārskatīt bāriņtiesu darba tiesisko regulējumu šodienas sēdē pauda arī labklājības ministrs Uldis Augulis.
Nākamā komisijas sēde, kurā tiks skatīti ar Bāriņtiesu darbu saistīti jautājumi, plānota Saeimas sesiju starplaikā drīz pēc Jāņiem, informēja I.Čepāne.