Izsaukumu uz Vaļņu ielu 11 policisti saņēma svētdien plkst. 23.36 un, ierodoties notikuma vietā, atrada 64 gadus vecā Andra Grūtupa līķi ar vardarbīgas nāves pazīmēm – šautu brūci krūšu kurvī. Līdzās nelaiķim atradās arī šaujamierocis – pistole, kas piederējusi pašam A. Grūtupam, informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Toms Sadovskis.
Par notikušo ir sākts Kriminālprocess pēc Krimināllikuma XIII nodaļas, lai noskaidrotu precīzus nāves iestāšanās apstākļus, tāpat arī tiks veikta ekspertīze nāves cēloņa noskaidrošanai. Šobrīd galvenā policijas izvirzītā versija ir, ka A. Grūtups ir izdarījis pašnāvību. To arī apliecina dzīvoklī atrastā pirmsnāves vēstule, kuru likuma sargi atraduši, veicot notikuma vietas apskati.
A. Grūtups dzimis 1949. gada 5. maijā Dobelē.
Viņš piedalījies Latvijas Juristu biedrības, kā arī Brāļu kapu komitejas dibināšanā. 1988. gadā kā Latvijas Tautas frontes pārstāvis ievēlēts par Augstākās padomes deputātu.
1991. gadā viņš izveidojis A. Grūtupa advokātu biroju un specializējies civiltiesībās. Vairāku grāmatu – "Kā atgriezt nolaupīto", "Tiesu prakse un komentāri", "Īpašuma reforma Latvijā", "Tiesāšanās kā māksla", "Beilisāde", "Maniaks" – un daudzu civiltiesībām veltītu publikāciju autors.
1995. gadā A. Grūtups presē minēts kā viens no tiem, kas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim ieteicis Andra Šķēles kandidatūru premjera amatam, bet 1998. gadā minēts kā viens no "pelēkajiem kardināliem", kurš atbalstījis Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņu.
2000. gadā viņš apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, liecina aģentūras LETA arhīvs.