Gada sākumā trūcīgā statuss bija spēkā 83 273 cilvēkiem. Reģistrēto trūcīgo skaits šogad mēnešu griezumā gan palielinājies, gan samazinājies, tomēr pēdējo gadu lielākoties tiek novērota tendence tam sarukt.
Pērn mazākais reģistrēto trūcīgo skaits tika fiksēts decembrī, kad par trūcīgiem bija atzīti 4,08 % Latvijas iedzīvotāju, bet augstākais rādītājs bija janvārī – 5,36 %.
Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka ir trīs galvenie iespējamie iemesli, kāpēc samazinās trūcīgo personu skaits, līdz ar to arī sociālās palīdzības saņēmēju skaits. Kā aģentūrai LETA skaidroja ministrijas pārstāve Marika Kupče, pirmkārt, cilvēki atrod darbu, to apliecina arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā statistika.
Otrkārt, trūcīgo skaita samazinājums vasaras mēnešos ir saistīts ar sezonalitāti – sezonas darbiem. Cilvēki atrod darbus, ko var darīt, un neizmanto sociālās palīdzības sistēmu, sacīja M. Kupče.
Savukārt trešais iemesls trūcīgo skaita samazinājumam ir daudz plašākas sociālo dienestu tiesības kontrolēt tos cilvēkus, kuri pieprasa trūcīgās personas statusu, atzīst LM pārstāve. "Tas tiek darīts, lai atšķirtu tos, kas ir nodarbināti nelegāli, bet tomēr nāk pēc palīdzības," viņa norāda.
Pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem šogad kopumā iztērēti 22 053 377 eiro, visvairāk februārī – aptuveni 6,2 miljoni eiro. Lielākā summa izlietota dzīvokļa pabalstiem, proti, 9,8 miljoni eiro, garantētā minimālā ienākuma pabalstam 3,7 miljoni eiro un veselības aprūpes pabalstiem – 1,2 miljoni eiro.