Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka iedzīvotāju ticību valstij varētu veicināt, rīkojot kampaņu, kas stāstītu par iemesliem, kādēļ Latvijā dzīvot ir "forši", kā arī veidojot valsts simtgadei veltītas iedzīvotājiem saistošas filmas. Viņa arī izteicās, ka Valsts prezidents Latvijas simtgadē varētu nosūtīt visiem Latvijas iedzīvotājiem apsveikumus. Tāpat būtu vērtīgi svētkos iesaistīt Latvijas kaimiņvalstis, tā parādot pasaulei, piemēram, organizēt kopīgu šaha turnīru, viņa uzskata.
"Ir svarīgi, lai Latvijas simtgade būtu ne tikai šaura cilvēku loka svētki, bet visu valstspiederīgo svētki, tostarp ārpus valsts dzīvojošajiem. Ir jādomā par veidiem, kā arī viņus iesaistīt svinībās," teica deputāte.
Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela turpināja, sakot, ka jebkuru svētku galvenais uzdevums ir iedzīvotāju solidaritātes veicināšana. Otrs svarīgākais aspekts ir ziņas nodošana pasaulei par Latviju kā tradīcijām bagātu valsti un zemi, viņa piebilda. "Abi ir vienlīdz nozīmīgi un nevar viens bez otra pastāvēt," teica R. Muktupāvela.
Nacionālās kultūras padomes vadītāja Jura Dambja ieskatā, gatavojoties Latvijas simtgadei, ir divi svarīgākie uzdevumi. Pirmkārt, ir jādomā par cilvēka dzīves kvalitāti, kur primārais ir garīgums un kultūra, nevis materiālā labklājība. Otrkārt, līdztekus jaunu kultūras objektu radīšanai līdz Latvijas simtgadei svarīga būtu pašreizējo izcelšana, piemēram, pilsētu vēsturisko centru, brāļu kapu un brīvdabas muzeju.
Tikmēr Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere aicināja, gatavojoties svētkiem, "dot brīvību kultūras cilvēkiem, lieki netraucējot". Tāpat viņa aicināja simtgades kultūras pasākumos apspēlēt brīvības tematiku. "Manuprāt, Latvijas simtgade ir milzīgi brīvības svētki. Viena no svētku dimensijām ir pārējās pasaules informēšana – varam parādīt, ka mēs zinām, kas ir brīvība, un to novērtējam," sacīja I. Lībiņa-Egnere.
Vēlāk Saeimas deputāte Ingūna Rībena izteicās, ka patriotismu, mīlestību un atbildību pret savu valsti diendienā vajadzētu "daudzināt" politiskā līmenī, jo līdz šim aktuālākas esot bijušas citas vērtības.
Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis un režisors Uģis Brikmanis izmantoja laiku, lai atgādinātu par trūkstošo finansējumu zinātnei un kultūrai. "Svinību gadu organizēt ir vienkārši [..]. Ir jāturpina cīnīties par savai izdzīvošanai vitāli svarīgajiem jautājumiem – regulāru finansējuma panākšanu nozarei," teica U. Brikmanis. Tikmēr O. Spārītis norādīja, ka nevar būt optimists, ja Latvijas Zinātņu akadēmijai jāstrādā ar ļoti lielu finansējuma nepietiekamību.