Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šāda informācija parādījusies Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā, tomēr IZM darbinieki apgalvo, ka informācija esot neprecīza, turklāt topošajiem kritērijiem neatbilstošo skolu saraksts noteikti neesot uzskatāms par slēdzamo skolu sarakstu.

Slēdzamo skolu saraksts nekad nav pastāvējis un nepastāv, sarunā ar aģentūru LETA paziņoja izglītības ministre Ina Druviete (V).

Neskatoties uz šādu Druvietes paziņojumu, publiskajā telpā nonācis to skolu saraksts, kas nespētu izpildīt kritērijus par vismaz 15 skolēniem novadu un vismaz 18 izglītojamajiem pilsētas vidusskolu klasēs. IZM mājaslapā pieejamie dati liecināja, ka Latvijā ir gandrīz 100 šādu skolu, tomēr vēlāk IZM pārstāvji paziņoja, ka dati neesot precīzi, tāpēc izdarīt spriedumus būtu pārsteidzīgi.

Pārsteidzīgi spriest, vai kāda no nosauktajām skolām varētu būt apdraudēta, ir tādēļ, ka kritēriji par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasē vēl tikai tiek apspriesti, paziņoja Druviete. Pašlaik vēl nav panākta vienošanās, vai šādi kritēriji vispār būtu jāievieš. Kā skaidroja Druviete, šajā jautājumā pastāv radikālas viedokļu atšķirības.

Ministre skaidroja, ka, veidojot jauno pedagogu darba samaksas modeli, mēģināts pēc iespējas atsaistīt skolotāju algu no skolēnu skaita, jo Latvijā iedzīvotāju blīvums ir ļoti zems. Tāpēc skolēnu skaits nevarot kalpot par noteicošo faktoru skolu pastāvēšanai.

Druviete apgalvoja, ka runas par IZM vēlmi slēgt skolas esot spekulācija. Turklāt viņa norādīja, ka skolu pastāvēšana ir pašvaldību, kas ir šo izglītības iestāžu dibinātājas, nevis valsts atbildība. "Valstij ir jāredz skolu tīkla attīstība kopumā," teica politiķe un uzsvēra, ka pašvaldībām ir jāspēj rast līdzekļi skolu eksistencei.

"Mēs nedrīkstam pieļaut kļūdas," teica Druviete, sakot, ka lēmumi par skolu tīkla nākotni būšot izsvērti. Viņa norādīja, ka šie lēmumi nevar tikt pieņemti, balstoties uz īslaicīgām ekonomiskām interesēm.

Runājot par to, cik skolām jābūt gatavām apvienoties vai tikt slēgtām, Druviete vien atteica, ka šā gada 1. septembri skolas var sagaidīt mierīgi un bez bailēm, jo par pārmaiņām ir jābūt paziņotam vismaz sešus mēnešus iepriekš, tātad tās var īstenot ne ātrāk kā no nākamā mācību gada.

Portāls "kasjauns.lv" vēstīja, ka patlaban 30% vidusskolu skolēnu skaits 12. klasēs nepārsniedz 20, bet 10% tas nepārsniedz pat 10 skolēnus. Lai ekonomētu līdzekļus, ir rosināta diskusija, lai noteiktu minimālo skolēnu skaitu 10. klasēs, proti, 10. klase novados un lielajās pilsētās varētu tikt atvērta un finansēta, ja skolēnu skaits attiecīgi būtu 15 un 18.