Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Neejot uz vēlēšanām, cilvēki dod pasaulei ziņu, ka neatbalsta savas valsts eksistenci, un tas var radīt kārdinājumu "stiprās rokas" atbalstītājiem iekšzemē un ārvalstīs mainīt situāciju mūsu valstī nelabvēlīgā virzienā, uzskata Cimdars.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas tiek organizētas atbilstoši katras dalībvalsts nacionālajai likumdošanai un tradīcijām. Vienojoši ir termiņi, kuros jānotiek balsošanai. Tā ir nedēļas nogale no ceturtdienas, 22. maija, līdz svētdienai, 25. maijam. Komisija arī ir noteikusi, ka EP vēlēšanas ir organizējamas pēc proporcionālās balsošanas sistēmas neatkarīgi no tā, kā attiecīgajā ES dalībvalstī notiek parlamenta un pašvaldību vēlēšanas.

Tas nozīmē, ka vēlēšanu apgabalos, kuru skaits ES dalībvalstīs ir dažāds, tiek pieteikts nevis viens deputāta kandidāts, bet politisko partiju kandidātu saraksti. Tas atvieglo EP deputātu noteikšanu gadījumā, ja kāds no ievēlētajiem noliek mandātu. Proporcionālajā vēlēšanu sistēmā mandātu iegūst nākamais lielāko vēlētāju balsu skaitu ieguvušais kandidāts no tā paša saraksta. Mažoritārajā vēlēšanu sistēmā, kad deputāti tiek ievēlēti vienmandāta apgabalos, būtu jārīko atkārtotas vēlēšanas, pastāstīja Cimdars.

Šī gada EP vēlēšanām Latvijā ir pieteikti 14 saraksti, kuros ir 170 kandidāti. Tātad par katru EP mandātu cīnās 21 kandidāts. EP vēlēšanās kandidē 110 vīrieši un 60 sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 45,8 gadi. Jaunākajam kandidātam ir 22 gadi, vecākajam - 78 gadi. Augstākā izglītība ir 159 kandidātiem, vidējā - 11 kandidātiem. Šogad deputātu kandidātu vidū ārzemnieku nav. Tiesa, diviem pieteiktajiem kandidātiem ir dubultpilsonība - viens ir arī ASV, otrs - Austrālijas pilsonis.

Vēlmi balsot EP vēlēšanās Latvijā ir pauduši 326 citu ES dalībvalstu pilsoņi, turpretim 2009. gada vēlēšanās tādu bija 249. Vislielākais ārvalstu balsotāju skaits būs no Lietuvas - 124, no Vācijas - 60, un no Igaunijas - 35. Latvijā EP vēlēšanās balsos arī 18 Polijas, 15 Lielbritānijas, 11 Dānijas, deviņi Itālijas, astoņi Bulgārijas un Zviedrijas, seši Francijas, pieci Somijas un Nīderlandes, četri Beļģijas, trīs Spānijas un Portugāles, pa diviem Īrijas, Rumānijas un Slovākijas un pa vienam Austrijas, Čehijas, Grieķijas, Horvātijas un Ungārijas pilsonim.

Savukārt novērot EP vēlēšanas Latvijā ir pieteikušies deviņi novērotāji no piecām valstīm. No Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgīzijas un Moldovas ir pieteikušies pa diviem novērotājiem, no Gruzijas - viens.